cover image

Austrumromas impērija

Romas impērijas daļa, kas oficiāli pastāvēja no 395. līdz 1453. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia

Austrumromas impērija (grieķu: Βασιλεία Ῥωμαίων, burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (grieķu: Βυζάντιον, pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju,[1] bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453. gadam. Tās galvaspilsēta bija Konstantinopole. Galvenā valoda bija grieķu valoda, lai gan bija izplatītas arī latīņu, koptu, armēņu un citas šī reģiona valodas. Viduslaikos šī lielvalsts pārvaldīja Vidusjūras reģiona austrumu daļu un bija pareizticības rašanās centrs. Tā turpināja sengrieķu-romiešu tradīcijas un ievēroja tos pašus likumus.

Quick facts: ...
Βασιλεία Ῥωμαίων
Austrumromas impērija
Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg
330  1453 Flag_of_the_Ottoman_Empire_%28Thicker_Crescent%29.svg
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Devīze
Βασιλεύς Βασιλέων Βασιλεύων Βασιλευόντων
(grieķu valodā: "Pār valdniekiem valdošais karaļu karalis")
Location of Bizantijas Impērijas
Location of Bizantijas Impērijas
Impērija 550. gadā
Violetā krāsā teritorijas, kas iekarotas Justiniāna I valdīšanas laikā
Pārvaldes centrs Konstantinopole
Valoda(s) līdz 7. gadsimtam latīņu,
pēc tam grieķu valoda
Reliģija Grieķu pareizticīgā baznīca
Valdība Monarhija
Imperators
 - 306-337 Konstantīns Lielais
 - 1449-1453 Konstantīns XI
Megas Logothetes/Megas Doux
 - ? -1453 Loukas Notaras
Likumdevējs Bizantijas senāts1
Vēsture
 - Dibināta2 11. maijs, 330
 - Atdalījās no Rietumu Impērijas 395. gada 17. janvārī
 - Austrumu/rietumu šķelšanās (shizma) 1054
 - Konstantinopoles krišana 29. maijs, 1453
Platība
 - augstākajā att. līmenī 2 700 000 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 4. gadsimts. gadā 34 000 000 
Nauda solidus, hiperpirons
1Līdz 13. gadsimtam
2Par dibināšanas datumu uzskata Konstantinopoles apstiprināšanu par Romas Impērijas galvaspilsētu.
Close

Austrumromas impērija aptvēra mūsdienu Turcijas rietumu daļu, Balkānu pussalu, Sīriju, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Kipru, Ēģipti un Lībijas austrumu daļu. Imperatori (grieķu basileus) valdīja bez kādas formālas konstitūcijas. Impērija pakāpeniski veidojās par savdabīgu vēlīnās Senās Romas institūciju, ortodoksālās kristietības (pareizticības) un grieķu valodas un kultūras sintēzi.

Pēc impērijas sabrukuma 16. gadsimtā Krievijas cariste sevi uzskatīja par Austrumromas impērijas ideoloģisko mantinieci ("Trešo Romu").

Oops something went wrong: