Grīva (Daugavpils)
Daugavpils apkaime From Wikipedia, the free encyclopedia
Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas. Austrumos robežojas ar Judovku, dienvidrietumos — ar Nīderkūniem. Līdz 1953. gadam bija atsevišķa pilsēta.
- Šis raksts ir par Daugavpils pilsētas daļu. Par citām jēdziena grīva nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Grīva | |
|---|---|
| Pilsētas daļa | |
 | |
.png) | |
| Koordinātas: 55°51′33″N 26°31′15″E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Republikas pilsēta | Daugavpils |
| Izveidojusies | 19. gadsimta sākums |
| Pilsētas tiesības | 1912. gads |
| Pievienota Daugavpilij | 1953. gada 30. maijs |
| Platība | |
| • Kopējā | 11 km2 |
| Augstums | 90 m |
| Pasta nodaļa | LV-5418 Daugavpils-18 |
 Grīva Vikikrātuvē | |
18. gadsimta sākumā uz Kalkūnes muižas zemes izveidojās amatnieku un sīktirgotāju apmetne Jeruzaleme. Kad tika būvēti Daugavpils cietokšņa priekštilta nocietinājumi (1810—1818), Jeruzalemi nojauca.
Grīva kā apdzīvota vieta izveidojās 19. gadsimta sākumā ārpus cietokšņa zemes pie Laucesas upes grīvas. No 1831. līdz 1859. gadam bija pievienota Daugavpilij, pēc tam ietilpa Kurzemes guberņā. Nedaudz vēlāk Lauceses otrā krastā izveidojās Zemgales miests. 1859. gadā pēc apvienošanas ar Zemgales miestu Grīva kļuva par lielāko miestu Kurzemes guberņā ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu. Impulsu attīstībai deva Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas izbūve.
No 1875. līdz 1879. gadam Grīvas vācu skolā mācījās Jānis Pliekšāns. Grīvā bija dzimis Ābrams Īzaks Kūks, viens no slavenākajiem 20. gadsimta rabīniem, kuru 1921. gadā Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā ievēlēja par aškenazu virsrabīnu.[1][2][3]
Pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā.[4] Iedzīvotāji nodarbojās galvenokārt ar sīktirdzniecību, amatniecību un dārzkopību. Pirmā pasaules kara laikā gandrīz pilnībā nopostīta, Latvijas brīvības cīņu laikā īslaicīgi bija pievienota Polijai (1919-1920). Iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz 6 reizes.
1935. gadā no 5546 Grīvas iedzīvotājiem latvieši bija 1214 (21,9%), krievi (galvenokārt vecticībnieki) 2696 (48,6%), poļi 906 (16,3%), baltkrievi 243 (4,4%), žīdi 234 (4,2%), lietuvieši 188 (3,4%).[5] Starp reliģiskajām konfesijām pārsvarā bija vecticībnieki (46%). No 1930. līdz 1949. gadam Grīva bija Ilūkstes apriņķa pilsēta, no 1949. līdz 1953. gadam — Grīvas rajona centrs. 1953. gadā pievienota Daugavpilij.
Grīvas pilsētas ģerbonis
| Gads | Iedz. |
|---|---|
| 1863 | 2 633 |
| 1897 | 7 996 |
| 1914 | 12 800 |
| 1925 | 2 648 |
| 1930 | 5 282 |
| 1935 | 5 546 |
| 1947 | 2 382 |
| Source: [6] | |
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
