Krievvalodīgie
From Wikipedia, the free encyclopedia
Krievvalodīgais jeb rusofons[1] (krievu: русскоговорящий, русскоязычный, русофон) — sarunvalodā lietots apzīmējums krievu valodas lietotājam, kuram tā ir dzimtā valoda vai kurš tai dod priekšroku ikdienā un ģimenē, neatkarīgi no viņa tautības vai valstiskās piederības.
Cilvēku, kam krievu ir dzimtā valoda, ir apmēram 145 miljoni. Pēc šī rādītāja tā ir 8. lielākā valoda pasaulē (skatīt Lielākās dzimtās valodas). Kopā ar tiem, kuriem krievu valoda ir pirmā vai otrā svešvaloda, krievu valodas pratēju skaits visā pasaulē ir 255—280 miljoni. Starp krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neskaitot krievus, īpaši daudz ir azerbaidžāņu, armēņu, baltkrievu, gruzīnu, ebreju, kazahu, kurdu, tatāru, ukraiņu, kā arī krievu (vai krievvalodīgo) un latviešu jaukto laulību pēcteču.
Lielākais krievvalodīgo skaits ir Krievijā, kā arī Krievijas kaimiņzemēs — Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Moldovā, Latvijā, Igaunijā. Liela krievvalodīgo kopiena ir arī Izraēlā (trešā populārākā valoda pēc ivrita un arābu valodas) un ASV. Krievvalodīgo imigrantu kopienas pastāv arī Kanādā, ĶTR, Vācijā, Grieķijā un Kiprā.[2]