Marss (planēta)
Saules sistēmas ceturtā planēta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".[5] Marss nosaukts romiešu kara dieva vārdā. Marsam ir divi pavadoņi — Foboss un Deimoss. Marss pieder pie Zemes grupas planētām un tiek klasificēts kā auksta un sausa tuksneša planēta.[6]
Marsa attēlojums 2007. gadā | |||||||||||||
Orbitālie parametri[1] | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Epoha J2000 | |||||||||||||
Afēlijs |
249 209 300 km | ||||||||||||
Perihēlijs |
206 669 000 km | ||||||||||||
Lielā pusass (rādiuss) |
227 939 100 km | ||||||||||||
Ekscentricitāte | 0,093315 | ||||||||||||
Apriņķojuma periods |
686,971 dienas | ||||||||||||
Sinodiskais periods |
779,96 dienas | ||||||||||||
Vidējais apriņķošanas ātrums | 24,077 km/s | ||||||||||||
Slīpums |
1,850° | ||||||||||||
Uzlecošā mezgla garums | 49,562° | ||||||||||||
Pericentra arguments | 286,537° | ||||||||||||
Zināmie pavadoņi | 2 | ||||||||||||
Fiziskie parametri | |||||||||||||
Ekvatoriālais rādiuss | 0,533 Earths | ||||||||||||
Polārais rādiuss | 0,531 Earths | ||||||||||||
Saspiedums | 0,00589 ± 0,00015 | ||||||||||||
Virsmas laukums |
144 798 500 km² | ||||||||||||
Tilpums |
1,6318×1011 km³ | ||||||||||||
Masa |
6,4185×1023 kg | ||||||||||||
Vidējais blīvums | 3,934 g/cm³ | ||||||||||||
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums |
3,69 m/s² | ||||||||||||
2. kosmiskais ātrums | 5,027 km/s | ||||||||||||
Sideriskais periods |
1,025957 dienas | ||||||||||||
Lineārais ātrums uz ekvatora | 868,22 km/h | ||||||||||||
Ass slīpums | 25,19° | ||||||||||||
Ziemeļu pola rektascensija |
21 h 10 min 44 s | ||||||||||||
Ziemeļu pola deklinācija | 52,88650° | ||||||||||||
Albedo | 0,15 | ||||||||||||
| |||||||||||||
Redzamais spožums | +1,8 līdz -2,91 | ||||||||||||
Leņķiskais diametrs | 3,5" — 25,1" | ||||||||||||
Papildu parametri | marsieši | ||||||||||||
Atmosfēra | |||||||||||||
Atmosfēras spiediens | 0,7—0,9 kPa | ||||||||||||
Sastāvs |
95,72% oglekļa dioksīds |
Marss ir otra tuvākā planēta Zemei (uzreiz aiz Veneras), līdz ar to daudzas valstis mūsdienās izvēlas iesaistīties aktīvā Marsa izpētē, kas galvenokārt tiek veikta caur vairākām starpplanētu zondēm un pašgājēju robotiem. Tāpat tuvākajās desmitgadēs starp vairākām valstu kosmosa aģentūrām un privātajām kosmosa kompānijām tiek apsvērta arī potenciāla cilvēku misija uz Marsu,[7][8] kurai teorētiski varētu sekot arī planētas kolonizācijas un teraformēšanas process.
Marsa diametrs ir apmēram 6 792,4 km,[9] tas ir aptuveni divreiz mazāks nekā Zemei. Marsam ir relatīvi blīva atmosfēra, kas sastāv lielākoties no oglekļa dioksīda (95,32%), slāpekļa (2,7%), argona (1,6%) un skābekļa (0,13%).[9] Marsa virsmas vidējā temperatūra ir −63 °C. Marsa diennakts garums ir aptuveni 24,6 stundas.[9]
Marsa astronomiskais simbols ir (aplis ar no tā ziemeļaustrumu virzienā izejošu bultu). Šis simbols attēlo dieva Marsa vairogu un šķēpu (bioloģijā tas apzīmē vīrišķo dzimumu).