Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (vācu: Michael Andreas Barclay de Tolly, krievu: Михаил Богданович Барклай-де-Толли; 1761. gada 27. decembris [v.s. 16. decembris][1] — 1818. gada 26. maijs [v.s. 14. maijs]) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810). Kā Krievijas Impērijas kara ministrs (1810—1812) vadīja impērijas armiju 1812. gada karā ar Napoleonu I, vēlāk komandēja apvienotos Prūsijas-Krievijas spēkus (1813—1814).[2] Iecelts par ģenerālfeldmaršalu (1814) un kņazu (1815).
Ātrie fakti Personīgā informācija, Dzimis ...
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli | |
---|---|
Michael Andreas Barclay de Tolly Михаил Богданович Барклай-де-Толли | |
Personīgā informācija | |
Dzimis |
1761. gada 13. decembrī Pamūšes muiža, Polija-Lietuva (tagad Lietuva) |
Miris |
1818. gada 26. maijā (56 gadi) Šileičene pie Insterburgas, Austrumprūsija (tagad Krievija) |
Tautība | Vācbaltietis |
Dienesta informācija | |
Dienesta pakāpe | Ģenerālfeldmaršals |
Valsts | Krievijas Impērija |
Kaujas darbība |
Krievu-turku karš (1787—1792) Krievu-zviedru karš (1788-1790) Napoleona kari (Prūšu Eilavas kauja Austerlicas kauja, Borodinas kauja) |
Aizvērt