Polockas guberņa
From Wikipedia, the free encyclopedia
Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība (baltkrievu: Полацкая губэрня, Полацкае намесьніцтва, krievu: Полоцкая губерния, Полоцкое наместничество) bija Krievijas Impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Tās teritorija aptvēra mūsdienu Latvijas Latgali un daļu Baltkrievijas ziemeļaustrumu daļas (Vitebskas apgabala daļu), kā arī nedaudz Krievijas Pleskavas apgabala (Sebežas un Ņeveļas rajoni) un Smoļenskas apgabala (Veļižas rajons) teritorijas. Guberņas centrs bija Polocka (mūsdienu Baltkrievijā).
Ātrie fakti
|
Aizvērt