patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielam cilvēku skaitam vēlamā efekta panākšanai From Wikipedia, the free encyclopedia
Propaganda (no latīņu: propagare — 'izplatīt') ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielam cilvēku skaitam vēlamā efekta panākšanai. Pat ja informācija ir patiesa, propaganda bieži rada maldīgu priekšstatu par kādu lietu kopumā. Propagandu bieži izplata ar dažādu plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Propagandu galvenokārt izmanto saistībā ar politiku un patriotismu. Propaganda ir pētniecības objekts žurnālistikā, politoloģijā, socioloģijā, psiholoģijā, kā arī vēsturē. Nevajadzētu jaukt propagandu ar pārliecināšanu vai reklāmu. Termini, kas nereti tiek lietoti kā sinonīmi vārdam ‘propaganda’, ir meli, faktu sagrozīšana, maldināšana, manipulācija, prāta kontrole, psiholoģiskais karš, smadzeņu skalošana un viltus ziņas.[1]
Vārds “propaganda” pirmo reizi fiksēts 1622. gadā, mazliet pēc Trīsdesmitgadu kara sākuma, pāvesta Gregora XV darbā Congregatio de propaganda fide (“Ticības izplatības kongregācija”).[2]
Propagandas atpazīšana vienmēr ir bijusi problemātiska. Galvenās grūtības sagādā propagandas atšķiršana no pārliecināšanas. Propagandas veidi ir atkarīgi no mērķa. Propagandu pēc mērķa var iedalīt reliģiskajā propagandā, kara propagandā, politiskajā propagandā un reklāmas propagandā.
Izmantotās metodes propagandas veidošanās ir daudz un dažādas. Izplatītākās propagandas metodes:[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.