Viļņas guberņa From Wikipedia, the free encyclopedia
Viļņas guberņa (krievu: Виленская губерния, lietuviešu: Vilniaus gubernija) bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa. Guberņas centrs bija Viļņa.
|
Pēc 1843. gada Viļņas guberņa ziemeļrietumos robežojās ar Kauņas guberņu, ziemeļaustrumos ar Vitebskas un Kurzemes guberņu, dienvidaustrumos ar Minskas guberņu, dienvidrietumos ar Grodņas un Suvalku guberņām. 1915. gadā Viļņas guberņas lielāko daļu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 16. februārim, kad tika atjaunota Lietuvas valsts.
Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā lielākā daļa no Žemaitijas kunigaitijas, Traķu vaivadijas un Viļņas vaivadija nonāca Krievijas impērijas sastāvā un 1796. gada 12. decembrī tika izveidota Lietuvas guberņa.[1] 1801. gada 9. septembrī pēc ķeizara Aleksandra I rīkojuma Lietuvas guberņa tika sadalīta un nodibināta Lietuvas Viļņas guberņa (Литовско-Виленская губерния) un Lietuvas Grodņas guberņa (Литовско-Гродненская губерния). Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas Krievijas ķeizars Nikolajs I centās izskaust Lietuvas vārda lietošanu, pēc 1840. gadā guberņu vairs nedrīkstēja dēvēt par Lietuvas Viļņas guberņu,[2] bet 1842. gada beigās viņš izdeva rīkojumu vēlreiz sadalīt lietuviešu apdzīvoto teritoriju divās daļās, izveidojot Kauņas guberņu un Viļņas guberņu.
Guberņas sadalīšana tika pabeigta 1843. gada jūlijā. Pēc septiņu apriņķu iekļaušanas jaunajā Kauņas guberņā, atlikušajai Viļņas guberņai pievienoja baltkrievu apdzīvotos Viļeikas un Dzisnas apriņķus no Minskas guberņas. Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Oberosta ietvaros atkal apvienoja lietuviešu apdzīvotās zemes vienā apgabalā.
Pēc Pirmā pasaules kara Lietuvas brīvības cīņu laikā Viļņas guberņas teritorija kļuva par strīdus objektu starp Lietuvas, Polijas un Krievijas valstīm. 1917. gada 11. decembrī Lietuvas Padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas impēriju, bet 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgu neatkarību. 1918. gada 16. decembrī Daugavpilī esošā Lietuvas padomju valdība pasludināja Lietuvas Sociālistiskās Padomju Republikas izveidi un Sarkanā armija sāka iebrukumu Lietuvā. 1919. gada 2. janvārī Lietuvas padome pārcēlās uz Kauņu, 1919. gada 5. janvārī boļševiki ieņēma Viļņu. Pēc 1920. gada 12. jūlijā noslēgtā Lietuvas — Krievijas miera līguma bijušās Viļņas guberņas lielākā daļa tika atzīta par piederīgu Lietuvai.[3] Tomēr 1920. gada rudenī Polija okupēja gandrīz visu agrāko Viļņas guberņu un Kauņas guberņas ziemeļrietumu daļu, izveidojot starptautiski neatzīto Viduslietuvas Republiku (poļu: Litwa Środkowa). 1926. gadā to iekļāva atjaunotajā Viļņas vaivadijā (1926–1939).
Pirms sadalīšanas 1843. gadā Viļņas guberņas iedzīvotāju lielākā daļa bija lietuvieši. Pēc sadalīšanas un baltkrievu apdzīvoto Viļeikas un Dzisnas apriņķu pievienošanas lielākās etniskās grupas guberņā bija lietuvieši, poļi, baltkrievi un ebreji. Iedzīvotāju skaitīšanu dati liecina par strauju lietuviešu iedzīvotāju skaita samazināšanos no 50% 1862. gadā līdz 15% 1909. gadā, kas liecina par viņu asimilēšanos vai etniskās piederības apziņas maiņu.[4]
Gads | kopā | lietuvieši | poļi | baltkrievi | krievi | ebreji | citi | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1862. | 838 464 | 418 880 | 50% | 154 386 | 18% | 146 431 | 17% | 14 950 | 2% | 76 802 | 9% | 27 035 | 3% |
1897. | 1 561 713 | 274 414 | 18% | 126 770 | 8% | 880 940 | 56% | 75 803 | 5% | 197 929 | 13% | 5 857 | <1% |
1909. | 1 550 057 | 231 848 | 15% | 188 931 | 12% | 570 351 | 37% | 408 817 | 26% | 146 066 | 9% | 4 094 | <1% |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.