Alvis Hermanis

Alvis Hermanis (dzimis 1965. gada 27. aprīlī) ir latviešu teātra un operas režisors, scenogrāfs un aktieris. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs.^[1]

Alvis Hermanis
Alvis Hermanis 2010. gadā
Dzimis	Alvis Hermanis 1965. gada 27. aprīlī (60 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Nodarbošanās	aktieris, režisors
Dzīvesbiedre	Kristīne Krūze-Hermane
Apbalvojumi Citi apbalvojumi Eduarda Smiļģa balva (2003)

Vairākkārtējs Spēlmaņu nakts balvas ieguvējs, saņēmis arī Lielā Kristapa balvu kā labākais aktieris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1965. gadā Rīgā žurnālista un publicista Voldemāra Hermaņa un bibliogrāfes Irēnas Hermanes ģimenē. Mācījās Rīgas 72. vidusskolā, līdztekus trenējās hokejā Rīgas Dinamo sporta skolā,^[2] vēlāk darbojās Roberta Ligera vadītajā Rīgas pantomīmā (1981—1982).

No 1982. līdz 1985. gadam Alvis Hermanis mācījās Rīgas Tautas kinoaktieru studijā pie Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas. No 1984. līdz 1988. gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļā. 1987. gadā ieguva balvu "Lielais Kristaps" par lomu filmā "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili".

1992. gadā Alvis Hermanis kopā ar domubiedriem dibināja Jauno Rīgas teātri un kļuva par vienu no tā vadošajiem režisoriem. Jaunajā Rīgas teātrī Hermanis iestudējis daudzas publikas un kritikas ievērību ieguvušas izrādes: "Revidents", "Garā dzīve", "Latviešu stāsti", "Latviešu mīlestība", "Klusuma skaņas", "Zilākalna Marta", "Ziedonis un visums" u.c. Kopš 1997. gada Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs.

Alvis Hermanis ir starptautiski atzīts un pazīstams latviešu teātra režisors,^[3] iestudējis izrādes teātros Vācijā, Krievijā, Austrijā, Šveicē, Itālijā, Francijā, Izraēlā u.c. valstīs. Kopš 2012. gada darbojas arī kā operas režisors, veidojis iestudējumus Milānas operā La Scala (Die Soldaten, Il due Foscari, Il Trovatore, Madame Butterfly), operfestivālam Zalcburgā^[4] (Die Soldaten, Gawain, Il Trovatore, Die Liebe der Danae), Briseles La Monnaie (Jenufa),^[5] Parīzes operā (Le Damnation du Faust), Vīnes Valsts operā (Parsifal), Berlīnes Valsts operā (Tosca).

Apbalvojumi

2012. gada aprīlī saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.^[6]

2007. gadā ieguva Premio Europa per il Teatro ("The New Theatre Realities" balvu)

Privātā dzīve

Alvja Hermaņa sieva ir Kristīne Krūze-Hermane, pārim ir trīs bērni. No iepriekšējām attiecībām viņam ir vēl četri bērni.

Teātra režija

Pamatraksts: Alvja Hermaņa iestudētās teātra izrādes

1990. – 1999.

Gads	Autors	Nosaukums	Teātris
1993	Stīvens Soderbergs	‘’Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās’’	Jaunais Rīgas teātris
	Jukio Mišima	‘’Marķīze de Sada’’	JRT
	Margarita Dirasa	‘’Slepenās bildes’’	JRT
1994	Antonio Buero Valeho	„Liesmojošā tumsa”	Von Krahli Teatter (Tallina)
	Margarita Dirasa	„Slepenās bildes”	Von Krahli Teatter (Tallina)
	Oskars Vailds	"Doriana Greja portrets"	JRT
1995	Jānis Mediņš	"Uguns un nakts"	Latvijas Nacionālā opera
	Autorkompozīcija	"Tranzīts 2000"	JRT
	Antonio Buero Valeho	"Liesmojošā tumsa"	JRT
1996	Antons Čehovs	"Kaija”	JRT
	N. Beikers	"Kā lēna un mierīga balss"	JRT
1997	Aleksejs Arbuzovs	"Mans nabaga Marats"	JRT
	Džeimss Kriss	"Tims Tālers jeb pārdotie smiekli"	JRT
1998	Toms Stopards	"Arkādija"	JRT
	Aleksandrs Puškins	"Pīķa dāma"	JRT
1999	Autorkompozīcija	"XX gadsimts. Vision express"	JRT
	Stendāls	"Traktāts par mīlestību"	JRT
	Jasmīna Rezā	"Māksla"	JRT

2000. – 2009.

Gads	Autors	Nosaukums	Teātris
2000	Jaroslavs Ivaškēvičs	‘’Vilkumuižas jaunkundzes’’	JRT
	Jāns Tate	‘’Brīvais kritiens’’	JRT
2001	Jevgeņijs Griškovecs	„Pilsēta”	JRT
2002	Nikolajs Gogolis	"Revidents"	JRT
	Karola Dīra	"Stāsts par Kasparu Hauzeru"	JRT
2003	Autorkompozīcija	”Garā dzīve”	JRT
2004	Maksims Gorkijs	"Tālāk”	JRT
	Autorkompozīcija	"Latviešu stāsti"	JRT
2005	Vladimirs Sorokins	"Kollektives Lesen eines Buches mit Hilfe der Imagination in Frankfurt”	Schauspielfrankfurt (Frankfurte, Vācija)
	Vladimirs Sorokins	"Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā"	JRT
2006	Jevgeņijs Griškovecs, Johaness Holchauzens	"Drednauti. Uz visām jūrām"	JRT
	Antonio Buero Valeho	"Brennende Finsternis"("Liesmojošā tumsa")	Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice)
	Tatjana Tolstaja	"Soņa"	JRT
	Mārtins Makdona	"Izrāde, kas nav par latviešiem / Vientulīgie rietumi"	JRT
	Autorkompozīcija	"Latviešu mīlestība"	JRT
	Autorkompozīcija	"Fricis Bārda. Dzeja. Ambients"	JRT
2007	Autorkompozīcija	"Väter" ("Tēvi")	Schauspielhaus Zurich, (Cīrihe, Šveice)
	Autorkompozīcija	"Sound of Silence"	Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, (Berlīne, Vācija)
	Autorkompozīcija	"Klusuma skaņas"	Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, JRT
2008	pēc Fjodora Dostojevska romāna motīviem	Der Idiot. Anfang des Romans ("Idiots. Romāna sākums")	Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice)
	Autorkompozīcija	Kölner Affäre ("Ķelnes afēra")	Schauspiel Koeln, (Ķelne, Vācija)
	pēc Vasilija Šukšina stāstiem	"Šukšina stāsti"	Nāciju teātris (Maskava, Krievija)
2009	Autorkompozīcija	"Vectēvs"	JRT
	pēc aculiecinieku atmiņām un Jāņa Arvīda Plauža grāmatas motīviem	"Zilākalna Marta"	JRT
	Īzaks Baševiss Zingers	"Die Geheimnisee der Kabbala" ("Kabalas noslēpumi")	Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija)
	Treisijs Letss	"Eine Familie" ("Ģimene")	Burgtheater (Akademietheater), (Vīne, Austrija)
	Īzaks Baševiss Zingers	"Späte Nachbarn" ("Vēlie kaimiņi"),	Munchner Kammerspiele, (Minhene, Vācija)

2010. – pašlaik

Gads	Autors	Nosaukums	Teātris
2010	Jaroslavs Ivaškēvičs	"Le Signorine di Wilko" ("Vilkumuižas jaunkundzes")	Teatro Storchi (Modēna, Itālija)
	Autorkompozīcija	"Melnais piens"	JRT
	Autorkompozīcija	"Ziedonis un visums"	JRT
	Autorkompozīcija	"Kapusvētki"	JRT kopražojums ar festivālu Wiener Festwochen (Vīne, Austrija)
	Autorkompozīcija	"Ruf der Wildnis" ("Senču atmiņu balss")	Munchner Kammerspiele (Minhene, Vācija)
2011	Ivans Gončarovs	"Oblomow" ("Oblomovs"),	Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija)
	Antons Čehovs	"Platonov" ("Platonovs")	Burgtheater (Akademietheater) (Vīne, Austrija)
	Ivans Gončarovs	"Oblomovs"	JRT
	Arturs Šniclers	"Das weite Land" ("Tālā zeme")	Burgtheater (Vīne, Austrija)
	Aleksandrs Puškins	"Eugene Onegin" ("Jevgeņijs Oņegins")	Schaubuhne Berlin (Berlīne, Vācija)
2012	Pēc Aleksandra Puškina romāna ar Jurija Lotmana komentāriem	"Oņegins. Komentāri"[7]	JRT
	Bernds Aloīzs Cimmermans	"Die Soldaten" ("Zaldāti")[8]	Felsenreitschule (Zalcburga, Austrija)
	Īzaks Baševiss Zingers	"Kabalas noslēpumi"	JRT
2013	Henriks Ibsens	"Tautas ienaidnieks"	JRT
	Herisons Bērtvisls	"Gawain" ("Geveins")	Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija)
2014	Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs	"Divpadsmit krēsli"	JRT
	Leošs Janāčeks	"Jenufa" ("Jenūfa")	La Monnaie/De Munt (Brisele, Beļģija)
	Džuzepe Verdi	"Il trovatore" ("Trubadūrs")	Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija)
2015	Leošs Janāčeks	"Jenufa" ("Jenūfa")	Teatro Communale (Boloņa, Itālija)
	Pēc Josifa Brodska darbiem	Brodskis/Barišņikovs	JRT
	Hektors Berliozs	"Le damnation de Faust" ("Fausta pazudināšana")	Parīzes Nacionālā opera
2016	Džuzepe Verdi	"I due Foscari" ("Divi Foskari")	Teatro alla Scala (Milāna, Itālija)
	Rihards Štrauss	"Die Liebe der Danae" ("Danajas mīla")	Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija)
	Džakomo Pučīni	"Madama Butterfly" ("Madama Butterfly")	Teatro alla Scala (Milāna, Itālija)

Kinolomas

• 1987 — "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", (režisors Arvīds Krievs, Rīgas Kinostudija) — Kārlis Valders — "Lielais Kristaps" — labākais aktieris.
• 1988 — "Rudens,Čertanova...", (režisori Igors un Dmitrijs Talankini, Mosfiļm)
• 1989 — "Dzīvīte", (režisors Aivars Freimanis, Rīgas Kinostudija)
• 1989 — "Latvieši?!", (režisors Genādijs Zemels, Rīgas Kinostudija)
• 1990 — "Ievas paradīzes dārzs", (režisors Arvīds Krievs, studija "Trīs")
• 1992 — "Faraona izgudrotājs", (režisors Genādijs Zemels, Kazahstāna)
•  ? — "Morfinists", rež. Jānis Holšteins, TV filma