Anglicisms

Anglicisms jeb anglisms^[1][2] ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.^[3]

1989. gadā izdotās Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks

Definējums

Angļu valodas daudzveidīgā etimoloģiskā sastāva un citvalodu aizguvumu dēļ mūsdienu valodnieku vidū ir domstarpības, par to, kas uzskatāmi par anglicismiem, jo īpaši, ja runa ir par vārdiem, kas aizgūti pašā angļu valodā, iegūstot jaunu nozīmi un/vai formu (piemēram, budžets, humors, pionieris). Kopš 18. gadsimta nevienprātība ir arī par vārdiem, kas angļu valodā darināti no klasisko valodu (grieķu un latīņu valodas) elementiem (piemēram, fonogrāfs, kaleidoskops, traktors). Daļa valodnieku tos uzskata par anglicismiem, savukārt citi — par internacionālismiem, „jaunlatīnismiem”, „neoklasicismiem” vai pat aizguvumiem no klasiskajām valodām. Latviešu valodnieks Juris Baldunčiks latviešu valodā par anglicismiem atzīst:

• angļu cilmes vārdus un angļu īpašvārdus, kas kļuvuši par sugasvārdiem (piemēram, klubs, lords, starts, pudiņš, boikots, liliputs un huligānisms);
• angļu valodā no citām valodām aizgūtus vārdus, kas tajā ieguvuši jaunas nozīmes (piemēram, čeks, finišs, humors, porteris un sports);
• angļu valodā no citvalodu elementiem veidotus vārdus, tostarp hibrīdvārdus (piemēram, agnostiķis, lokomotīve, panorāma, polikross, skinefekts un teletaips);
• angļu valodā mākslīgi veidotus vārdus (piemēram, kodaks, kedas un neilons);
• angļu valodā veidotas abreviatūras (piemēram, lāzers un radars);
• angļu valodā pārveidotus Lielbritānijas koloniju un ietekmes sfērā esošo tautu valodu vārdus (piemēram, džungļi un vigvams).^[3]

Vēsture

Pirmie anglicismi latviešu valodas rakstveida avotos parādījās 18. gadsimta beigās, tomēr līdz pat 20. gadsimta 70. gadu vidum tie tikpat kā netika pētīti, jo latviešu valodā saglabājās nelielā skaitā (galvenokārt tikai sportā un tehnikā). Latviešu un angļu valodas tiešie sakari tolaik bija ļoti ierobežoti, tāpēc anglicismi lielākoties ienāca ar vācu un krievu valodas starpniecību.^[3] Piemēram, 1950. gados latviešu valodas vārdnīcās pirmo reizi parādījās anglicisms „bizness”, 1960. gados — „dizains” un „klīrenss”, 1970. gados — „displejs”, 1980. gados — „listings” un 1990. gados — „līzings” un „peidžer(i)s”.^[4]

Mūsdienās pret anglicismiem ir dažāda attieksme. Piemēram, latviešu valodnieks, tulks un tulkotājs Andrejs Veisbergs uzskata, ka anglicismi latviešu valodu neapdraudot, jo valodas iekšējie spēki tos ar laiku latvisko,^[5] bet valodnieks Juris Baldunčiks pieaugošo anglicismu izmantošanu latviešu valodā un latviešu valodas tuvināšanu angļu valodai uzskata par pārmērīgu un kropļojošu.^[6]

2012. gadā rezonansi plašsaziņas līdzekļos guva gadījums, kad Optika Outlet izkārtnē esoša anglicisma „outlet” dēļ Valsts valodas centrs pret salonu uzsāka pārbaudi par tā nosaukuma atbilstību latviešu valodai, uz ko Optika outlet savukārt reaģēja uz vienu dienu nomainot izkārtnes uz „Optika izpārdotava”.^[7][8][9]

Vairāki anglicismi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju rīkotajā akcijā „Gada vārds Latvijā” atzīti par gada nevārdiem (2004. gadā — „māsterplāns”, 2006. gadā — „hendlings”, 2007. gadā — „siera produkts”, 2013. gadā — „dīli/dīlošana/dīlot”, 2014. gadā „aplikācija” (ar nozīmi „lietotne”), 2016. gadā — „ekselence”, 2018. gadā — „influenceris” un 2020. gadā — „vaibs”).

Anglicismu izplatības ierobežošana notiek arī citās valodās, piemēram, franču, kur Francijas Akadēmija savā tīmekļa vietnē 2011. gadā izveidoja sadaļu „Dire, ne pas dire” ('Teikt, neteikt'), kurā iekļāva no franču valodas izskaužamos anglicismus un to franciskās atbilsmes, piemēram, izteicienu best of, ko akadēmija aicina aizstāt ar „le meilleur de” un franču un angļu valodas sajaukumā radušos vārdu „impacter” ('ietekmēt'), ko aicina aizvietot ar „affecter”.^[10]