Prospers (pavadonis)

Prospers,^[2] arī Urāns XVIII,^[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir 26. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Prospers

Ar Kanādas-Francijas_Havaju teleskopu uzņemts attēls, Prospers atzīmēts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i	B.Gledmens, Dž.Kavelārs, M.Holmans, H.Šols, Ž.M.Petits
Atklāšanas datums	1999. gada 18. jūlijā
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss)	16 256 000 km[1]
Ekscentricitāte	0,445[1]
Apriņķojuma periods	1977,3 d[1]
Slīpums	152,0° (pret Urāna ekvatora plakni)[1]
Riņķo ap	Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas	50 km
Redzamais spožums	23,2[1]

Atklāšana un nosaukums

Pavadoni atklāja 1999. gada 18. jūlijā B. Gledmens, Dž. Kavelārs, M. Holmans, H. Šols un Ž. M. Petits ar 3,5 m Kanādas-Francijas-Havaju teleskopu Maunakea observatorijā. Vienlaicīgi tika atklāts arī Stefans un Seteboss.^[4]

Starptautiskā Astronomijas savienība 1999. gada 4. septembrī pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/1999 U 3.^[4]

2000. gada 21. augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Prospers.^[5] Prospero ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Vētra”.^[3][6]

Orbīta un fizikālie parametri

Prospers ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 50 km. Prospera orbīta atrodas starp Margaretu un Setebosu. Prospers ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un tā orbīta atrodas 152,0° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka Prospers nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā. Prospera orbītas parametri ir tuvu līdzīgi kā Sikoroksai un Setebosam, kas iespējams, liecina par to kopīgo izcelsmi.