Sikoroksa (pavadonis)

Sikoroksa,^[2] arī Urāns XVII,^[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir 24. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Sikoroksa

Heila teleskopa attēlu animācija, Sikoroksa atzīmēts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i	B.Gledmens, P.Nikolsons, J.Bērnss un Dž.Kavelārs
Atklāšanas datums	1997. gada 6. septembrī
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss)	12 179 000 km[1]
Ekscentricitāte	0,522[1]
Apriņķojuma periods	1288,3 d[1]
Slīpums	159,4° (pret Urāna ekvatora plakni)[1]
Riņķo ap	Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas	150 km
Redzamais spožums	20,8[1]

Atklāšana un nosaukums

Pavadonis tika atklāts 1997. gada oktobra sākumā, B. Gledmenam izpētot 1997. gada 6. un 7. septembrī Palomaras observatorijā ar 5,0 m Heila teleskopu uzņemtos attēlus. Attēlus uzņēma un apstrādāja zinātnieku komanda, kurā bija B. Gledmens, P. Nikolsons, J. Bērnss un Dž. Kavelārs.^[4] Vienlaicīgi šajos attēlos tika atklāts arī Kalibans.

Starptautiskā Astronomijas savienība 1997. gada 31. oktobrī pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/1997 U 2.^[4]

2000. gada augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Sikoroksa. Sikoroksa ir tēls (Kalibana māte) Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Vētra”.^[3]

Orbīta un fizikālie parametri

Sikoroksa ir lielākais no Urāna neregulārajiem pavadoņiem, tā diametrs ir apmēram 150 km. Sikoroksas orbīta atrodas starp Trinkulu un Margaretu. Sikoroksa ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un tā orbīta atrodas 159,4° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka Sikoroksa nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā. Sikoroksas orbītas parametri ir tuvu līdzīgi kā Setebosam un Prosperam, kas iespējams, liecina par to kopīgo izcelsmi.