existimo

See also: existimó

Latin

Alternative forms

• exīstumō

Etymology

From ex- +‎ aestimō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ɛkˈsiːs.tɪ.moː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [eɡˈzis.ti.mo]

Verb

exīstimō (present infinitive exīstimāre, perfect active exīstimāvī, supine exīstimātum); first conjugation

1. to value, or esteem, estimate, reckon, consider [with genitive of quality (rare)]

   Synonyms: aestimō, habeō, videō

   aliquid parvī exīstimāre ― to consider something as low

   • c. 200 BCE, Plautus, Mostellaria 1.1.73:

     Satin abiit neque quod dixi flocci existumat?

     (please add an English translation of this quotation)

   • c. 206 BCE – 188 BCE, Plautus, Mercator 2.3.17–18:

     Nunc si dico ut res est atque illam mihi me
     emisse indico, quem ad modum existumet me?

     (please add an English translation of this quotation)

   • 121 CE, Suetonius, The Twelve Caesars Vita divi Augusti 40:

     Magni praeterea existimans sincerum atque ab omni colluvione peregrini ac servilis sanguinis incorruptum servare populum, et civitates Romanas parcissime dedit et manumittendi modum termi navit.

     (please add an English translation of this quotation)

2. to think, suppose, judge or consider [with accusative ‘something’; or with de (+ ablative) ‘about something’]

   Synonyms: putō, cōgitō, sentiō, arbitror, crēdō, reor, cōnsīderō, reputō, iūdicō, cēnseō

   • 63 BCE, Cicero, Catiline Orations Oratio in Catilinam Prima in Senatu Habita.29:

     An, cum bellō vastābitur Ītalia, vexābuntur urbēs, tēcta ārdēbunt, tum tē nōn exīstumās invidiae incendiō cōnflagrātūrum?

     Or, when Italy will be ravaged by war, cities attacked, [and] homes are burning, do you not think that then [you] will be consumed by the fire of [public] hatred?

Conjugation

   Conjugation of exīstimō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	exīstimō		exīstimās		exīstimat		exīstimāmus		exīstimātis		exīstimant
	imperfect	exīstimābam		exīstimābās		exīstimābat		exīstimābāmus		exīstimābātis		exīstimābant
	future	exīstimābō		exīstimābis		exīstimābit		exīstimābimus		exīstimābitis		exīstimābunt
	perfect	exīstimāvī		exīstimāvistī, exīstimāstī1		exīstimāvit, exīstimāt1		exīstimāvimus, exīstimāmus1		exīstimāvistis, exīstimāstis1		exīstimāvērunt, exīstimārunt, exīstimāvēre1
	pluperfect	exīstimāveram, exīstimāram1		exīstimāverās, exīstimārās1		exīstimāverat, exīstimārat1		exīstimāverāmus, exīstimārāmus1		exīstimāverātis, exīstimārātis1		exīstimāverant, exīstimārant1
	future perfect	exīstimāverō, exīstimārō1		exīstimāveris, exīstimāris1		exīstimāverit, exīstimārit1		exīstimāverimus, exīstimārimus1		exīstimāveritis, exīstimāritis1		exīstimāverint, exīstimārint1
passive	present	exīstimor		exīstimāris, exīstimāre		exīstimātur		exīstimāmur		exīstimāminī		exīstimantur
	imperfect	exīstimābar		exīstimābāris, exīstimābāre		exīstimābātur		exīstimābāmur		exīstimābāminī		exīstimābantur
	future	exīstimābor		exīstimāberis, exīstimābere		exīstimābitur		exīstimābimur		exīstimābiminī		exīstimābuntur
	perfect	exīstimātus + present active indicative of sum
	pluperfect	exīstimātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	exīstimātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	exīstimem		exīstimēs		exīstimet		exīstimēmus		exīstimētis		exīstiment
	imperfect	exīstimārem		exīstimārēs		exīstimāret		exīstimārēmus		exīstimārētis		exīstimārent
	perfect	exīstimāverim, exīstimārim1		exīstimāverīs, exīstimārīs1		exīstimāverit, exīstimārit1		exīstimāverīmus, exīstimārīmus1		exīstimāverītis, exīstimārītis1		exīstimāverint, exīstimārint1
	pluperfect	exīstimāvissem, exīstimāssem1		exīstimāvissēs, exīstimāssēs1		exīstimāvisset, exīstimāsset1		exīstimāvissēmus, exīstimāssēmus1		exīstimāvissētis, exīstimāssētis1		exīstimāvissent, exīstimāssent1
passive	present	exīstimer		exīstimēris, exīstimēre		exīstimētur		exīstimēmur		exīstimēminī		exīstimentur
	imperfect	exīstimārer		exīstimārēris, exīstimārēre		exīstimārētur		exīstimārēmur		exīstimārēminī		exīstimārentur
	perfect	exīstimātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	exīstimātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		exīstimā		—		—		exīstimāte		—
	future	—		exīstimātō		exīstimātō		—		exīstimātōte		exīstimantō
passive	present	—		exīstimāre		—		—		exīstimāminī		—
	future	—		exīstimātor		exīstimātor		—		—		exīstimantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		exīstimāre			exīstimārī			exīstimāns			—
future		exīstimātūrum esse			exīstimātum īrī			exīstimātūrus			exīstimandus
perfect		exīstimāvisse, exīstimāsse1			exīstimātum esse			—			exīstimātus
future perfect		—			exīstimātum fore			—			—
perfect potential		exīstimātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		exīstimandī		exīstimandō		exīstimandum		exīstimandō		exīstimātum		exīstimātū

¹At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

• exīstimātiō
• exīstimātor

References

• “existimo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “existimo”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “existimo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner; Henry William Auden (1894), Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
  • that is exactly what I think: ita prorsus existimo
    
  • (ambiguous) a (competent, intelligent, subtle) critic: existimator (doctus, intellegens, acerrimus)
    
• existimo, in ΛΟΓΕΙΟΝ [Logeion] Dictionaries for Ancient Greek and Latin (in English, French, Spanish, German, Dutch and Chinese), University of Chicago, since 2011

Spanish

Verb

existimo

1. first-person singular present indicative of existimar