2024. gads
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
2024. gads (MMXXIV) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
- Šis raksts ir par 2024. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2024. gads Latvijā.
Šajā gadā turpinājās 2022. gadā aizsāktais Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija un 2023. gadā sāktais Izraēlas-Hamās karš. Turpinājās pilsoņu kari Mjanmā un Sudānā. Decembrī Sīrijas nemiernieki gāza Bašāra Asada režīmu, izbeidzot vairāk kā 50 gadus ilgušo Asadu ģimenes režīma valdīšanu Sīrijā. Šajā gadā notika 80 valstīs notika nacionālās vēlēšanas.
Remove ads
Notikumi
Janvāris
- 1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Beļģija, nomainot Spāniju;
- Ēģipte, Irāna, Etiopija un Apvienotie Arābu Emirāti tika uzņemti BRICS;
- Arcahas Republika Azerbaidžānā formāli beidza eksistēt; tās teritorijā jau pirms tam bija atjaunoti agrākie rajoni;
- Japānas rietumkrastu satricināja 7,8 magnitūdu spēcīga zemestrīce;[1]
- Etiopija paziņoja par vienošanos ar Somālilendu par Berberas ostas izmantošanu; Etiopija arī paziņoja, ka tā atzīs Somālilendas neatkarību, kļūstot par pirmo valsti, kas to izdarījusi;
- Igaunijā legalizētas viendzimuma laulības.
- 7. janvāris — Bangladešas parlamenta vēlēšanas uzvarēja premjerministres Šeihas Hasīnas vadītā Avami līga;
- 12. janvāris — ASV vadītie spēki veica gaisa uzbrukumus hutiešu militārajiem objektiem Jemenā, atbildot uz hutiešu uzbrukumiem kuģiem Sarkanajā jūrā;
- 13. janvāris — Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanās ar 40,05 % balsu uzvarēja Demokrātiskās progresīvās partijas priekšsēdētājs Lai Cjinte.[2]
- 14. janvāris — Dānijas karaliene Margrēte II nodeva troni savam vecākajam dēlam Frederikam X;
- 15. janvāris — par Gvatemalas prezidentu kļuva Bernardo Arevalo;
- 19. janvāris — Japāna kļuva par piekto valsti, kurai uz Mēness virsmas izdevās mīksti nosēdināt nolaižamo aparātu SLIM;
- 24. janvāris — Krievijas Belgorodas apgabalā tika notriekta Krievijas militārā transporta lidmašīna Il-76 ar 6 apkalpes locekļiem; Krievija apgalvoja, ka lidmašīna vedusi 65 Ukrainas karagūstekņus, bet nedeva pietiekamus pierādījumus šim apgalvojumam;
- 31. janvāris — Malaizijas karaļa tronī kāpa Džohoras sultāns Ibrahims Iskandars.
Februāris
- 2. februāris — ASV sāka uzlidojumus 85 mērķiem Irākā un Sīrijā, reaģējot uz bezpilota lidaparāta uzbrukumu ASV militārajai bāzei, kas izraisīja cilvēku upurus.
- 4. februāris — 82 gadu vecumā mira Namībijas prezidents Hage Geingobs, un viņu nomainīja viceprezidents Nangolo Mbumba.
- 6. februāris — bijušais Čīles prezidents Sevastjans Piņera gāja bojā helikoptera avārijā.
- 7. februāris — Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanās Ilhams Alijevs tika pārvēlēts uz piekto termiņu, lai gan opozīcija izsludināja boikotu.
- 8. februāris:
- Pakistānas parlamenta vēlēšanās neatkarīgie politiķi, no kuriem lielākā daļa bija aizliegtās politiskās partijas "Pakistānas kustība par taisnīgumu" biedri, ieguva vairākumu Nacionālajā asamblejā.
- bijušais Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru tika arestēts saistībā ar apsūdzībām valsts apvērsuma mēģinājumā operācijas "Patiesības laiks" ietvaros.
- 10. februāris — Ungārijas prezidente Katalina Novāka paziņoja par atkāpšanos no amata pēc skandāla saistībā ar viņas lēmumu apžēlot vīrieti, kas bija notiesāts bērnunama seksuālās vardarbības lietā; atkāpšanās stājās spēkā 26. februārī, kad par prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva Lāslo Kevērs.
- 11. februāris — Somijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Aleksanders Stubs.
- 14. februāris — Indonēzijas vispārējās vēlēšanās Prabovo Subianto uzvarēja prezidenta vēlēšanās un Demokrātiskā cīņas partija ieguva visvairāk vietu parlamentā.
- 16. februāris — Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs mira ieslodzījumā mīklainos apstākļos.
- 26. februāris — Ungārijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Tamāšs Šujoks.
- 28. februāris — Haiti valdība izsludināja ārkārtas stāvokli pēc tam, kad bandas iebruka divos cietumos un pieprasīja premjerministra Arjela Anrī demisiju.
- 29. februāris — Izraēla—Hamās karš: Izraēlas Aizsardzības spēki atklāja uguni pret civiliedzīvotājiem Gazas pilsētā, nogalinot vairāk nekā 100 cilvēkus.
Marts
- 1. marts — Kazahstānā ieviesta vienota laika josla.
- 7. marts — Zviedrija kļuva par NATO dalībvalsti.
- 9. marts — Pakistānas parlaments par prezidentu ievēlēja Asifu Ali Zardārī; nākamajā dienā viņš stājās amatā, nomainot Arifu Alvi.
- 10. marts — Portugāles parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja Sociāldemokrātiskā partija.
- 11. marts — Haiti pagaidu premjerministrs Ariels Anrī paziņoja par atkāpšanos no amatiem sakarā ar pieaugušajiem bandu izraisītajiem nemieriem.
- 12.—21. marts — Krievijas—Ukrainas karš: Krievu brīvprātīgo korpuss un citi Ukrainu atbalstošie grupējumi veica bruņotu reidu Krievijas teritorijā Belgorodas un Kurskas apgabalā.
- 13. marts — Eiropas Savienība apstiprināja pirmo mākslīgā intelekta regulēšanas aktu pasaulē.
- 15.—17. marts — Krievijas prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēts Vladimirs Putins.
- 22. marts — Krievijā notika terorakts koncertzālē "Crocus City Hall", kad vismaz pieci uzbrucēji sāka šaut pūlī un aizdedzināja ēku, nogalinot vismaz 144 cilvēkus un vairāk nekā 182 ievainojot.
- 24. marts — Senegālas prezidenta vēlēšanās Basīrū Diomajs Fajs tika ievēlēts par prezidentu pēc tam, kad viņa partija un tās iepriekšējais kandidāts Usmans Sonko tika diskvalificēti.
- 25. marts — ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, aicinot "nekavējoties pārtraukt uguni" Gazā un pieprasot nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus.
- 26. marts — ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi no Singapūras sabruka Frānsisa Skota Kī tilts un bojā gāja seši cilvēki.[3]
- 31. marts — Bulgārija un Rumānija kļuva par daļējām Šengenas zonas dalībvalstīm (pa jūras un gaisa ceļiem).
Aprīlis
- 1. aprīlis — Izraēla bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā, starp citiem nogalinot arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki", kas atbildīga par Irānas ārvalstu operācijām, ģenerāli Mohammadu Reza Zahedi.
- 3. aprīlis — Taivānas austrumu piekrasti satricināja 7,4 magnitūdu zemestrīce.
- 5. aprīlis — Ekvadoras policija veica kratīšanu Meksikas vēstniecībā Kito, lai arestētu bijušo viceprezidentu Horhi Glasu, kuram Meksika bija piešķīrusi politisko patvērumu; šī rīcība bija Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpums, un Meksika un Nikaragva pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ekvadoru.
- 6. aprīlis — Slovākijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Peters Pellegrīni.
- 10. aprīlis — Dienvidkorejas parlamenta vēlēšanās Demokrātiskā partija un Demokrātiskā alianse ieguva 176 vietas, bet Tautas spēks un Tautas nākotne, kuru pārstāvēja prezidents Sokjols Juns, ieguva tikai 108 vietas.
- 13. aprīlis — Irāna sāka atbildes triecienus pret Izraēlu pēc tam, kad Izraēla šā mēneša sākumā bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā.
- 16. aprīlis:
- Kopenhāgenā, Dānijā, ugunsgrēks nopostīja vēsturisko 17. gadsimta biržas ēku Børsen.
- Plūdi Persijas līča valstīs: Persijas līcī spēcīgas lietusgāzes izraisīja pēkšņus plūdus, kuros gāja bojā vismaz 32 cilvēki.[4]
- 17. aprīlis — Horvātijas parlamenta vēlēšanās premjerministra Andreja Plenkoviča vadītā koalīcija "Horvātijas demokrātiskā savienība" ieguva vairākumu parlamentā.
- 19. aprīlis — Izraēla veica gaisa triecienus pret Irānu, reaģējot uz Irānas uzbrukumu Izraēlai 13. aprīlī.
- 25. aprīlis — pēc Haiti premjerministra pienākumu izpildītāja Arjela Anrī atkāpšanās no amata Haiti valsts vadītāja amatā stājas Pagaidu prezidentālā padome.
Maijs
- 7. — 11. maijs — Zviedrijas pilsētā Malmē notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja dziesma The Code, ko izpildīja Šveices mūziķis Nemo.
- 8. maijs — Ziemeļmaķedonijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva labējā partija VMRO-DPMNE, bet tās prezidenta amata kandidāte Gordana Siljanovska-Davkova prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tika ievēlēta par pirmo sievieti valsts prezidenta amatā.
- 15. maijs — Slovākijas pilsētā Handlovā pēc valdības sēdes tika sašauts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.[5]
- 19. maijs — Irānas ziemeļos avarēja helikopters, bojā gāja astoņi cilvēki, to skaitā Irānas prezidents Ebrāhīms Raisī.[6]
- 24. maijs — zemes nogruvumā Papua-Jaungvinejā gāja bojā vairāk nekā 2000 cilvēku.
- 26. maijs — Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Gitans Nausēda tika ievēlēts uz otro termiņu.
- 29. maijs — Dienvidāfrikas vispārējās vēlēšanās ĀNK parlamentā ieguva visvairāk balsu, bet pirmo neizdevās iegūt balsu vairākumu.
- 30. maijs — bijušais ASV prezidents Donalds Tramps tika atzīts par vainīgu 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar klusēšanas naudas maksāšanu pornozvaigznei Stormijai Danielsai, kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kas ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.
Jūnijs
- 1. jūnijs:
- noslēdzās Indijas vispārējās vēlēšanas, kas sākās 19. aprīlī; parlamenta apakšpalātā Indijas Tautas partija zaudēja absolūto vairākumu, bet tās vēlēšanu alianse Nacionālā demokrātiskā alianse saglabāja vairākumu;
- Islandes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Halla Tomasdotira.
- 2. jūnijs — Meksikas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Klaudija Šeinbauma, tādējādi kļūstot par pirmo valsts vadītāju sievieti Meksikas vēsturē.[7]
- 6. jūnijs — 9. jūnijs — notika 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas; Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vadītā Eiropas tautas partijas grupa saglabāja lielākās grupas statusu parlamentā, ņemot vērā ievērojamus galēji labējo politisko grupu panākumus.
- 9. jūnijs — Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu.
- 12. jūnijs — ANO pēc pirmās izmeklēšanas atzina, ka gan Izraēla, gan Hamās ir pastrādājuši kara noziegumus pēc 2023. gada 7. oktobra uzbrukuma.
- 14. jūnijs — 14. jūlijs — Vācijā notika Eiropas čempionāts futbolā, kurā uzvarēja Spānijas izlase.[8]
- 23. jūnijs:
- Luksemburgas lielhercogs Anrī paziņoja, ka oktobrī piešķirs reģenta statusu savam dēlam kroņprincim Gijomam;
- gadskārtējā hādža svētceļojuma laikā Saūda Arābijas Mekā liela karstuma dēļ mira vairāk nekā 1300 cilvēku;
- divos koordinētos uzbrukumos Dagestānas pilsētās Mahačkalā un Derbentā tika nogalināti 28 cilvēki.
- 26. jūnijs — Bolīvijā notika valsts apvērsuma mēģinājums.
Jūlijs
- 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Ungārija, nomainot Beļģiju.
- 4. jūlijs — Apvienotajās Karalistes vispārējās vēlēšanas uzvarēja Leiboristu partija, atgriežot partiju valdībā pirmo reizi 14 gadu laikā.
- 5. jūlijs:
- par Apvienotās Karalistes premjerministru kļuva Kīrs Stārmers, nomainot Rišī Sūneku;
- Irānas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Masuds Pezeškiāns, kurš stājās amatā 28. jūlijā.
- 7. jūlijs — parlamenta vēlēšanās Francijā kreisā Jaunā tautas fronte ieguva visvairāk vietu Nacionālajā asamblejā, sagraujot galēji labējās Nacionālās apvienības uzvaru pirmajā kārtā, taču tai neizdevās iegūt vairākumu.
- 13. jūlijs — ASV prezidenta vēlēšanas: notika atentāta mēģinājums pret Republikāņu kandidātu Donaldu Trampu, kuru apšaudē vēlēšanu kampaņas mītiņā Pensilvānijas štata Batleras pilsētā ievainoja ausī.[9]
- 15. jūlijs — notika Ruandas prezidenta vēlēšanās, kurās esošo prezidentu Polu Kagame pārvēlēja uz ceturto amata termiņu.[10]
- 19. jūlijs — datorsistēmu darbības pārtraukumi visā pasaulē ietekmēja dažādu uzņēmumu un organizāciju darbu, ko izraisīja kļūdains CrowdStrike kiberdrošības programmatūras atjauninājums Microsoft Windows sistēmās.[11]
- 21. jūlijs — ASV prezidenta vēlēšanas: amatā esošais prezidents Džo Baidens paziņoja par izstāšanos no nākamā ASV prezidenta amata priekšvēlēšanu cīņas.[12]
- 26. jūlijs — 11. augusts — Parīzē notika 2024. gada vasaras olimpiskās spēles.
- 30. jūlijs — daudzviet Apvienotajā Karalistē izcēlās nemieri pēc trīs meiteņu noduršanas Sautportā, Anglijas ziemeļos.[13]
- 31. jūlijs — Irānas galvaspilsētā Teherānā uzbrukumā nogalināts palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskais līderis Ismails Hanija.[14]
Augusts
- 1. augusts — 2024. gada Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem: Ankaras Esenbogas lidostā notika lielākā gūstekņu apmaiņa starp ASV un Krieviju kopš aukstā kara beigām, kopā tika izdoti un atbrīvoti 26 ieslodzītie.[15]
- 5. augusts — Bangladešas premjerministre Hasīna Vazeda paziņoja par atkāpšanos no amata, reaģējot uz plašiem protestiem, kuros dzīvību līdz šim bija zaudējuši vismaz 280 cilvēki.[16]
- 6. augusts — Krievijas—Ukrainas karš: Ukrainas spēki sāka iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā.
- 8. augusts — Nobela prēmijas laureāts Muhammads Junuss stājas amatā kā galvenais padomnieks Bangladešas pagaidu valdībā, kas izveidota pēc Hasīnas Vazedas atkāpšanās.
- 14. augusts:
- Pasaules Veselības organizācija izsludināja starptautisku ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā saistībā ar jauna pērtiķu baku varianta izplatību Āfrikā;[17]
- Taizemes Konstitucionālā tiesa atbrīvoja no amata premjerministru Sēthu Thāvīsinu par to, ka viņš savā ministru kabinetā nelikumīgi iecēlis ministru, kuram bija piespriests cietumsods; par premjerministru kļuva Phēthonthāna Šīnāvata.
- 17. augusts — topošajā Indonēzijas galvaspilsētā Nusantarā pirmo reizi tika svinēta Indonēzijas Neatkarības diena.
- 24. augusts — Barsalogo, Burkinafaso, ar Al-Qaida saistītie islāmisti slaktiņā nogalināja 600 civiliedzīvotāju.
- 25. augusts — Izraēlas Aizsardzības spēki uzsāka vairākus preventīvus triecienus pret mērķiem Libānas dienvidos.
- 28. augusts — 8. septembris — Parīzē notika 2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles.
Septembris
- 12. septembris — amerikāņu miljardieris Džēreds Aizekmens, kļuva par pirmo kosmosa tūristu, kurš veicis iziešanu kosmosā.[18]
- 15. septembris — 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas: notika otrais atentāta mēģinājums pret Republikāņu kandidātu Donaldu Trampu, kurš spēlēja golfu Vestpalmbīčā, kad netālu atskanēja šāvieni;[19] Tramps apšaudē necieta, un šāvējs tika aizturēts.[20]
- 17.—18. septembris — Libānā un Sīrijā uzsprāga Hezbollah dalībnieku izmantotie peidžeri un rācijas; gāja bojā 42 un ievainoti vairāk nekā 4000 cilvēku; par vainīgo tika uzskatīta Izraēla.
- 20. septembris — Izraēla gaisa uzbrukumā nogalināja Hezbollah līderi Ibrahimu Akilu un desmit citus augsta ranga līderus Beirūtā pēc Izraēlas un Hezbollah kauju saasināšanās.
- 26. septembris — ASV dienvidaustrumus štatos plosījās viesuļvētra Helēna, kurā dzīvību zaudēja 236 cilvēki.[21]
- 29. septembris — Austrijas parlamenta vēlēšanās galēji labējā Brīvības partija guva vēsturisku uzvaru, taču nesasniedza vairākumu Nacionālajā Padomē; šie rezultāti tiek uzskatīti par pirmo galēji labējo uzvaru kopš Otrā pasaules kara.
- 30. septembris — Apvienotajā Karalistē slēdza pēdējo ogļu elektrostaciju, tādējādi Lielbritānija kļuva par pirmo G7 valsti, kas atteikusies no ogļu izmantošanas elektrības ražošanā.[22][23]
Oktobris
- 1. oktobris:
- naktī Izraēlas karaspēks iegāja Libānas dienvidos, uzsākot karadarbību pret teroristisko grupējumu Hezbollah;
- Irāna uzbruka Izraēlai ar ballistiskajām raķetēm, reaģējot uz Izraēlas ofensīvu pret Hezbollah Libānā;
- Japānas parlaments premjerministra amatā ievēlēja valdošās Liberāldemokrātiskās partijas vadītāju un bijušo aizsardzības ministru Sigeru Isibu.[24]
- 6. oktobris — Kazahstānā vēlētāji referendumā atbalstīja atomelektrostacijas būvniecību.[25]
- 9. oktobris:
- kiberuzbrukumos digitālajai bibliotēkai Internet Archive notika vietnes bojāšana un datu aizsardzības pārkāpums, varēja būt nozagta informācija par 31 miljona lietotāju;[26][27]
- Mozambikas vispārējās vēlēšanās Danielu Čapo ievēlēja par prezidentu, bet valdošā FRELIMO partija saglabāja vairākumu Republikas Asamblejā.
- 13. oktobris — SpaceX pirmo reizi veiksmīgi veica supersmagā kosmiskā nesēja Starship pirmās pakāpes Super Heavy atgriešanos un noķeršanu.
- 16. oktobris — Gazas joslas Rafahā Izraēlas spēki nogalināja Hamās vadītāju Jahju Sinvaru.[28]
- 20. oktobris — Moldovā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un referendums, kurā vēlētāji atbalstīja valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.[29]
- 26. oktobris — Gruzijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā prokrieviskā partija "Gruzijas sapnis", pastāvot aizdomām par iejaukšanos.[30] Vēlēšanu rezultātā valstī izcēlās plaši protesti.
- 27. oktobris:
- Japānas parlamenta vēlēšanās valdošā Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu parlamentā, taču joprojām ieguva visvairāk vietu; konstitucionāli demokrātiskā partija guva savu labāko rezultātu partijas vēsturē.[31]
- Lietuvas Seima vēlēšanu otrajā kārtā visvairāk vietu ieguva Lietuvas sociāldemokrātu partija.[32]
- 29.—30. oktobris — Spānijas austrumus skāra postoši plūdi, kuros gāja bojā vismaz 200 cilvēki.[33]
Novembris
- 3. novembris — par Moldovas prezidenti atkārtoti ievēlēta Maija Sandu.
- 5. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps.
- 11. novembris — Abhāzijā sākās masveida protesti saistībā ar vairāku opozīcijas deputātu arestu.
- 12. novembris — Anglijas Baznīcas vadītājs un anglikāņu baznīcu sadraudzības garīgais līderis Džastins Velbijs paziņoja par atkāpšanos no amata saistībā ar seksuālo vardarbību anglikāņu baznīcā, kas netika pienācīgi izmeklēta.[34]
- 19. novembris — no amatiem atkāpās Abhāzijas prezidents Aslans Bžanija un premjerministrs Aleksandrs Ankvabs, par prezidentu tika iecelts viceprezidents Badra Gunba, par premjerministru — bijušais parlamenta priekšsēdētājs Valerijs Bganba.
- 21. novembris — Starptautiskā Krimināltiesa izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu, bijušajam Izraēlas aizsardzības ministram Joavam Galantam un Hamās militārajam līderim Muhamedam Deifam saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos, kas pastrādāti Izraēlas un Hamas kara laikā.
- 24. novembris — Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguva labējais populists bez partijas piederības Kelins Džordžesku un liberālās Rumānijas glābšanas savienības pārstāve Elena Laskoni.[35]
- 25. novembris — Boeing 737 avārija Viļņā: Lietuvā netālu no Viļņas lidostas nogāzās DHL kravas lidmašīna, kas lidoja no Vācijas pilsētas Leipcigas.[36]
- 30. novembris — Sīrijas pilsoņu karš: opozīcijas spēki Sīrijā pārņēma kontroli pār Halebas lielāko daļu, un Krievijas gaisa spēki pirmo reizi kopš 2016. gada veica uzlidojumus šai pilsētai.
Decembris
- 1. decembris — Rumānijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Nacionālā koalīcija, taču būtiski atbalsts pieauga galēji labējām partijām.[37]
- 3. decembris — Dienvidkorejas prezidents Sokjols Juns valstī izsludināja karastāvokli, pamatojoties uz opozīcijas centieniem veikt "pretvalstiskas aktivitātes" un paralizēt parlamenta darbu.[38]
- 4. decembris — Francijas premjerministram Mišelam Barnjē parlaments izteica neuzticību.
- 6. decembris — Rumānijas augstākā tiesa anulēja prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus; lēmums balstīts uz Rumānijas izlūkdienestu savākto informāciju, kas liecināja, ka Krievija ietekmējusi prezidenta vēlēšanu iznākumu, sociālo mediju platformās popularizējot politiķi Kolinu Džordžesku.[39]
- 7. decembris — Francijā svinīgi atklāja atjaunoto Parīzes Dievmātes katedrāli, kurā piecus ar pusi gadus notika atjaunošanas darbi pēc 2019. gada ugunsgrēka.[40]
- 8. decembris — gāzts Bašāra Asada režīms Sīrijā,[41] izveidota Sīrijas pārejas valdība.
- 14. decembris:
- Gruzijas parlaments par Gruzijas prezidentu ievēlēja bijušo futbolistu Miheils Kavelašvili, neraugoties uz opozīcijas protestiem;[42]
- Dienvidkorejas parlaments nobalsoja par prezidenta Sokjola Juna atstādināšanu no amata pēc pagājušajā nedēļā izsludinātā karastāvokļa.
- 15. decembris — Kerčas šaurumā Melnajā jūrā notika mazuta noplūde pēc vētras izraisītiem divu Krievijas upju tankkuģu bojājumiem.
- 17. decembris — Vanuatu galvaspilsētu Vilu satricināja 7,3 magnitūdu stipra zemestrīce; vismaz 16 cilvēki gāja bojā.[43]
- 25. decembris — Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa: Aktau lidostas tuvumā Kazahstānā nogāzās Azerbaijan Airlines pasažieru lidmašīna, kas sākotnēji bija ceļā no Baku uz Čečenijas galvaspilsētu Grozniju Krievijā, bojā gāja 38 no 67 lidmašīnā esošajiem cilvēkiem; domājams, katastrofas iemesls bija Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu uzbrukums.[44]
- 28. decembris — Eiropas Savienībā stājas spēkā prasība par vienota tipa lādētāju (USB C) elektroierīcēm.
- 29. decembris — Jeju Air reiss 2216: Dienvidkorejā, Muanas starptautiskajā lidostā avarēja lidmašīna ar 181 pasažieri un apkalpes locekli, no kuriem 179 gāja bojā.[45]
Remove ads
Miruši
Janvāris
- 1. janvāris — Niklauss Virts (Niklaus Wirth), šveiciešu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
- 2. janvāris:
- Sālahs el Arūri (صالح العاروري), palestīniešu terorists, viens no Hamās līderiem (dzimis 1966. gadā)
- Cvi Zamirs (צבי זמיר), Izraēlas militārpersona un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā)
- 4. janvāris:
- Glinisa Džonsa (Glynis Johns), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
- Deivids Souls (David Soul), amerikāņu aktieris (dzimis 1943. gadā)
- Kristiāns Olivers (Christian Oliver), vāciešu aktieris (dzimis 1972. gadā)
- 5. janvāris — Mariu Zagalu (Mário Zagallo), Brazīlijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1931. gadā)
- 7. janvāris — Francs Bekenbauers (Franz Beckenbauer), Vācijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1945. gadā)
- 9. janvāris — Džeimss Kotaks (James Kottak), amerikāņu bundzinieks (dzimis 1962. gadā)
- 11. janvāris — Jurijs Solomins (Юрий Соломин), krievu aktieris un režisors (dzimis 1935. gadā)
- 13. janvāris — Stīvens Leibats (Stephen Laybutt), Austrālijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
- 14. janvāris — Ļevs Rubinšteins (Лев Рубинштейн), krievu dzejnieks, literatūrkritiķis, publicists un esejists (dzimis 1947. gadā)
- 16. janvāris — Vaino Veljass (Vaino Väljas), igauņu-padomju partijas un valsts darbinieks, diplomāts (dzimis 1931. gadā)
- 17. janvāris — Šonesijs Bārbers (Shawnacy Barber), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (dzimis 1994. gadā)
- 20. janvāris — Normans Džuisons (Norman Jewison), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (dzimis 1926. gadā)
- 22. janvāris — Luidži Riva (Luigi Riva), Itālijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
- 23. janvāris:
- Frenks Farians (Frank Farian), vācu dziedātājs un ierakstu producents (dzimis 1941. gadā)
- Melānija (Melanie), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1947. gadā)
- 24. janvāris:
- Karls Andre (Carl Andre), amerikāņu mākslinieks (dzimis 1935. gadā)
- Džese Džeina (Jesse Jane), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1980. gadā)
- N. Skots Momadejs (N. Scott Momaday), amerikāņu un kaiovu rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
- Arno Penziass (Arno Penzias), ASV fiziķis (dzimis 1933. gadā)
- 28. janvāris — Luiss Tehada (Luis Tejada), Panamas futbolists (dzimis 1982. gadā)
- 29. janvāris — Sandra Milo (Sandra Milo), itāļu aktrise un mūziķe (dzimusi 1933. gadā)
- 30. janvāris — Čita Rivera (Chita Rivera), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
.jpg)
Februāris
- 1. februāris:
- Karls Vezerss (Carl Weathers), ASV aktieris, režisors un amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1948. gadā)
- Mišels Žazī (Michel Jazy), Francijas vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
- 2. februāris — Viktors Emanuels (Vittorio Emanuele), Itālijas princis (dzimis 1937. gadā)
- 4. februāris:
- Hāge Geingobs (Hage Geingob), Namībijas prezidents (dzimis 1941. gadā)
- Kurts Hamrins (Kurt Hamrin), zviedru futbolists (dzimis 1934. gadā)
- 5. februāris — Driss van Agts (Dries van Agt), Nīderlandes politiķis (dzimis 1931. gadā)
- 6. februāris:
- Džons Brantons (John Bruton), Īrijas politiķis (dzimis 1947. gadā)
- Entonijs Epstains (Anthony Epstein), britu virusologs un patologs (dzimis 1921. gadā)
- Seidzi Odzava (小澤 征爾), japāņu diriģents (dzimis 1935. gadā)
- Sevastjans Piņera (Sebastián Piñera), Čīles prezidents, uzņēmējs, ekonomists (dzimis 1949. gadā)
- 9. februāris — Robērs Badenters (Robert Badinter), Francijas jurists, politiķis un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
- 10. februāris — Edvards Lovasa (Edward Lowassa), Tanzānijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
- 11. februāris:
- Alens Bards (Allen Bard), ASV ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
- Kelvins Kiptums (Kelvin Kiptum), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1999. gadā)
- 15. februāris — Kegnija Linna Kārtere (Kagney Linn Karter), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1987. gadā)
- 16. februāris — Aleksejs Navaļnijs (Алексей Навальный), Krievijas jurists un politiķis (dzimis 1976. gadā)
- 17. februāris — Juhans Galtungs (Johan Galtung), Norvēģijas politologs, Oslo Miera pētīšanas institūta dibinātājs (dzimis 1930. gadā)
- 18. februāris — Ira fon Firstenberga (Ira von Fürstenberg), itāļu aristokrāte, aktrise un modes dizainere (dzimusi 1940. gadā)
- 19. februāris — Jans Asmans (Jan Assmann), vācu ēģiptologs (dzimis 1938. gadā)
- 20. februāris — Andreass Brēme (Andreas Brehme), vācu futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
- 21. februāris:
- Rožērs Gijmēns (Roger Guillemin), Francijas un ASV neirozinātnieks (dzimis 1924. gadā)
- Mišlina Prēla (Micheline Presle), Francijas aktrise (dzimusi 1922. gadā)
- 22. februāris — Arturs Žorže (Artur Jorge), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1946. gadā)
- 23. februāris — Vilsons Fitipaldi (Wilson Fittipaldi), Brazīlijas autosportists (dzimis 1943. gadā)
- 25. februāris — Čārlzs Dīrkops (Charles Dierkop), amerikāņu aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 26. februāris — Džeikobs Rotšilds (Jacob Rothschild), britu investīciju baņķieris (dzimis 1936. gadā)
- 27. februāris:
- Ričards Lūiss (Richard Lewis), ASV komiķis, aktieris un scenārists (dzimis 1947. gadā)
- Ričards Trulijs (Richard Truly), ASV kosmonauts, lidotājs, administrators (dzimis 1937. gadā)
- 28. februāris — Nikolajs Rižkovs (Никола́й Рыжко́в), krievu un padomju politiķis (dzimis 1929. gadā)
- 29. februāris:
- Braiens Malrunijs (Brian Mulroney), Kanādas, jurists, uzņēmējs un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
- Ali Hasans Mvinji (Ali Hassan Mwinyi), Tanzānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā)
- Paolo Tavjāni (Paolo Taviani), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1931. gadā)
Marts
- 1. marts:
- Airisa Apfela (Iris Apfel), ASV uzņēmēja, interjera un modes dizainere (dzimusi 1921. gadā)
- Akira Torijama (鳥山 明), Japānas manga mākslinieks (dzimis 1955. gadā)
- 4. marts — Kess Reiverss (Kees Rijvers), Nīderlandes futbolists (dzimis 1926. gadā)
- 6. marts — Rims Tumins (Rimas Tuminas), Lietuvas režisors (dzimis 1952. gadā)
- 18. marts — Tomass Stefords (Thomas Stafford), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1930. gadā)
- 22. marts — Maikls Emets Volšs (Michael Emmet Walsh), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā)
- 23. marts — Mauricio Pollīni (Maurizio Pollini), Itālijas pianists un diriģents (dzimis 1942. gadā)
- 26. marts — Ričards Serra (Richard Serra), ASV mākslinieks (dzimis 1938. gadā)
- 29. marts — Luiss Gosets jaunākais (Louis Gossett Jr.), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 31. marts — Barbara Raša (Barbara Rush), ASV aktrise (dzimusi 1927. gadā)
Aprīlis
- 1. aprīlis:
- Džo Flahertijs (Joe Flaherty), ASV komiķis, scenārists un aktieris (dzimis 1941. gadā)
- Mohammads Reza Zahedi (محمدرضا زاهدی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
- 2. aprīlis:
- Džons Bārts (John Barth), ASV rakstnieks (dzimis 1930. gadā)
- Marīze Kondē (Maryse Condé), Francijas rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
- 8. aprīlis — Pīters Higss (Peter Higgs), britu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
- 9. aprīlis — Vladimirs Aksjonovs (Владимир Аксёнов), krievu kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
- 10. aprīlis — O. Dž. Simpsons (O. J. Simpson), ASV futbolists, aktieris un kriminālnoziedznieks (dzimis 1947. gadā)
- 12. aprīlis — Roberto Kavalli (Roberto Cavalli), Itālijas modes dizaineris (dzimis 1940. gadā
- 15. aprīlis — Josips Manoličs (Josip Manolić), Horvātijas politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1920. gadā)
- 18. aprīlis — Dikijs Betss (Dickey Betts), ASV mūziķis (dzimis 1943. gadā)
- 19. aprīlis — Muhameds Fāriss (محمد أحمد فارس), Sīrijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
- 25. aprīlis — Lorāns Kantē (Laurent Cantet), franču kinorežisors, kinooperators un scenārists (dzimis 1961. gadā)
- 28. aprīlis — Viljams Kellijs (William Calley), ASV virsnieks, Vjetnamas kara dalībnieks (dzimis 1943. gadā)
- 30. aprīlis — Pols Osters (Paul Auster), ASV rakstnieks (dzimis 1947. gadā)
3.jpg)
Maijs
- 5. maijs:
- Bernards Hills (Bernard Hill), britu aktieris (dzimis 1944. gadā)
- Sesars Luiss Menoti (César Luis Menotti), Argentīnas futbolists un treneris (dzimis 1938. gadā)
- 10. maijs — Džeimss Heriss Simonss (James Harris Simons), ASV matemātiķis, uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1938. gadā)
- 13. maijs — Alise Manro (Alice Munro), Kanādas rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
- 16. maijs — Debnijs Kolmens (Dabney Coleman), ASV aktieris (dzimis 1932. gadā)
- 19. maijs:
- Ebrāhīms Raisī (ابراهیم رئیسی), Irānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1960. gadā)
- Hoseins Amīrs Abdollahjāns (حسین امیرعبداللهیان), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1964. gadā)
- 21. maijs — Jans Kačmareks (Jan Kaczmarek), poļu komponists (dzimis 1953. gadā)
- 22. maijs — Deivids Vilkijs (David Wilkie), Apvienotās Karalistes peldētājs (dzimis 1954. gadā)
- 27. maijs — Bills Voltons (Bill Walton), ASV basketbolists (dzimis 1952. gadā)
- 29. maijs — Anastasija Zavorotņuka (Анастасия Заворотнюк), Krievijas aktrise (dzimusi 1971. gadā)
- 30. maijs — Drū Gordons (Drew Gordon), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
- 31. maijs — Roberts Piktons (Robert Pickton), Kanādas sērijveida slepkava (dzimis 1949. gadā)
.jpg)
.jpg)
Jūnijs
- 1. jūnijs — Filips Leruā (Philippe Leroy), franču aktieris (dzimis 1930. gadā)
- 3. jūnijs — Brigite Bīrleina (Brigitte Bierlein), Austrijas juriste un politiķe (dzimusi 1949. gadā)
- 7. jūnijs — Viljams Enderss (William Anders), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
- 10. jūnijs — Sauloss Čilima (Saulos Chilimas), Malāvijas ekonomists un politiķis (dzimis 1973. gadā)
- 11. jūnijs — Fransuāza Ardi (Françoise Hardy), Francijas dziedātāja un aktrise (dzimusi 1944. gadā)
- 12. jūnijs — Džerijs Vests (Jerry West), ASV basketbolists, treneris un funkcionārs (dzimis 1938. gadā)
- 15. jūnijs — Kevins Kempbels (Kevin Campbell), Anglijas futbolists un televīzijas komentētājs (dzimis 1970. gadā)
- 16. jūnijs — Bobs Šuls (Bob Schul), ASV vieglatlēts (dzimis 1937. gadā)
- 18. jūnijs:
- Anuka Emē (Anouk Aimée), Francijas aktrise (dzimusi 1932. gadā)
- Villijs Meiss (Willie May), ASV beisbolists (dzimis 1931. gadā)
- 20. jūnijs — Donalds Saterlends (Donald Sutherland), Kanādas aktieris (dzimis 1935. gadā)
- 25. jūnijs — Bills Kobss (Bill Cobbs), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
- 28. jūnijs — Mohameds Osmans Džavari (Maxamed Cismaan Jawaari), Somālijas jurists un politiķis (dzimis 1945. gadā)
.JPG)
Jūlijs
- 1. jūlijs:
- Žaks Freitāgs (Jacques Freitag), Dienvidāfrikas vieglatlēts (dzimis 1982. gadā)
- Ismails Kadare (Ismail Kadare), albāņu rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
- Roberts Tauns (Robert Towne), ASV scenārists un režisors (dzimis 1934. gadā)
- 9. jūlijs — Ježijs Šturs (Jerzy Stuhr), poļu aktieris (dzimis 1947. gadā)
- 10. jūlijs — Džo Engls (Joe Engle), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
- 11. jūlijs — Šellija Divāla (Shelley Duvall), ASV aktrise, producente, rakstniece un dziedātāja (dzimusi 1949. gadā)
- 13. jūlijs:
- Muhameds Deifs (محمد الضيف), palestīniešu terorists (dzimis 1965. gadā)
- Šenena Douertija (Shannen Doherty), ASV aktrise (dzimusi 1971. gadā)
- 17. jūlijs — Čena Pejpeja (鄭佩佩, Cheng Pei-pei), Honkongas izcelsmes amerikāņu aktrise (dzimusi 1946. gadā)
- 18. jūlijs — Bobs Ņūharts (Bob Newhart), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1929. gadā)
- 19. jūlijs
- Šeila Džeksone Lī (Sheila Jackson Lee), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1950. gadā)
- Irina Fariona (Ірина Фаріон), Ukrainas valodniece un politiķe (dzimusi 1964. gadā)
- 27. jūlijs — Edna O'Braiena (Edna O'Brien), īru rakstniece (dzimusi 1930. gadā)
- 29. jūlijs — Jozefs Šmidts (Józef Szmidt), Polijas vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
- 30. jūlijs — Fuads Šukrs (فؤاد شكر), Libānas izcelsmes terorists, viens no Hezbollah līderiem (dzimis 1961. vai 1962. gadā)
- 31. jūlijs — Ismails Hanija (إسماعيل هنية), palestīniešu politiķis, Hamās politiskais līderis (dzimis 1962. vai 1963. gadā)
.jpg)
.jpg)
_(cropped).jpg)
Augusts
- 2. augusts — Valters Ortmans (Walter Orthmann), Brazīlijas tekstila uzņēmuma darbinieks (dzimis 1922. gadā)
- 4. augusts — Li Džendao (李政道, Tsung-Dao Lee), Ķīnas un ASV fiziķis (dzimis 1926. gadā)
- 7. augusts — Džons Makbraids (Jon McBride), ASV astronauts (dzimis 1943. gadā)
- 9. augusts — Sūzana Vodžicki (Susan Wojcicki), ASV uzņēmēja, bijusi YouTube vadītāja (dzimusi 1968. gadā)
- 14. augusts — Džīna Roulendsa (Gena Rowlands), ASV aktrise (dzimusi 1930. gadā)
- 18. augusts — Alēns Delons (Alain Delon), Francijas aktieris (dzimis 1935. gadā)
- 19. augusts — Marija Braņasa Morera (Maria Branyas Morera), katalāņu ilgdzīvotāja, vecākais zināmais cilvēks pasaulē (dzimusi 1907. gadā)
- 20. augusts — Els Etlss (Al Attles), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
- 24. augusts — Džordžs Rodens (George Rhoden), Jamaikas vieglatlēts (dzimis 1926. gadā)
- 25. augusts — Selims el Huss (سليم أحمد الحص), Libānas politiķis, premjerministrs (dzimis 1929. gadā)
- 26. augusts — Svens Jērans Ēriksons (Sven-Göran Eriksson), Zviedrijas futbolists un treneris (dzimis 1948. gadā)
- 29. augusts — Džonijs Gudro (Johnny Gaudreau), ASV hokejists (dzimis 1993. gadā)
- 31. augusts — Sols Bamba (Sol Bamba), Kotdivuāras futbolists (dzimis 1985. gadā)
Septembris
- 2. septembris — Aleksandrs Medveds (Аляксандр Мядзведзь), PSRS cīkstonis (dzimis 1937. gadā)
- 8. septembris — Aleksandrs Masļakovs (Александр Масляков), PSRS, Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1941. gadā)
- 9. septembris:
- Džeimss Ērls Džonss (James Earl Jones), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
- Katerina Valente (Caterina Valente), itāļu-franču mūziķe un aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- 11. septembris — Alberto Fuhimori (Alberto Fujimori), japāņu izcelsmes Peru prezidents (dzimis 1938. gadā)
- 14. septembris — Otiss Deiviss (Otis Davis), ASV vieglatlēts (dzimis 1932. gadā)
- 15. septembris — Tito Džeksons (Tito Jackson), ASV mūziķis (dzimis 1953. gadā)
- 18. septembris — Salvatore Skillači (Salvatore Schillaci), Itālijas futbolists (dzimis 1964. gadā)
- 19. septembris — Viktorija Roščina (Вікторія Рощина), Ukrainas žurnāliste (dzimusi 1996. gadā)
- 20. septembris:
- Ibrahims Akils (ابراهيم عقيل), Libānas terorists, viens no Hezbollah militārajiem līderiem (dzimšanas gads nezināms)
- Ketrina Krosbija (Kathryn Crosby), ASV aktrise (dzimusi 1933. gadā)
- 21. septembris — Benijs Golsons (Benny Golson), ASV saksofonists un komponists (dzimis 1929. gadā)
- 22. septembris — Fredriks Džeimisons (Fredric Jameson), ASV literatūras kritiķis un filozofs (dzimis 1934. gadā)
- 26. septembris — Džons Eštons (John Ashton), ASV aktieris (dzimis 1948. gadā)
- 27. septembris:
- Megija Smita (Maggie Smith), angļu aktrise (dzimusi 1934. gadā)
- Hasans Nasralla (حسن نصر الله), Libānas terorists, Hezbollah līderis (dzimis 1960. gadā)
- Abāss Nīlforūšāns (عباس نیلفروشان), Irānas virsnieks, Revolucionārās gvardes komandieris (dzimis 1966. gadā)
- 28. septembris — Kriss Kristofersons (Kris Kristofferson), ASV mūziķis un aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 30. septembris:
- Dikembe Mutombo (Dikembe Mutombo), Kongo un ASV basketbolists (dzimis 1966. gadā)
- Kens Peidžs (Ken Page), ASV aktieris un kabarē dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
- Pīts Rouzs (Pete Rose), ASV beisbolists un menedžeris (dzimis 1941. gadā)
.jpg)
Oktobris
- 3. oktobris
- Mišels Blāns (Michel Blanc), franču aktieris, scenārists un režisors (dzimis 1952. gadā)
- Hāšims Safidīns (هاشم صفي الدين), Libānas terorists, viens no Hezbollah līderiem (dzimis 1964. gadā)
- 6. oktobris — Johans Nēskenss (Johan Neeskens), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
- 7. oktobris — Sisija Hjūstone (Cissy Houston), ASV dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
- 9. oktobris:
- Džordžs Beldoks (George Baldock, Τζορτζ Μπάλντοκ), Anglijas un Grieķijas futbolists (dzimis 1993. gadā)
- Ratans Tata (Ratan Tata), Indijas biznesa magnāts un filantrops (dzimis 1937. gadā)
- 10. oktobris — Etele Kenedija (Ethel Kennedy), ASV cilvēktiesību aktīviste, Roberta Kenedija sieva (dzimusi 1928. gadā)
- 12. oktobris — Alekss Salmonds (Alex Salmond), Skotijas politiķis, ekonomists un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1954. gadā)
- 14. oktobris — Filips Zimbardo (Philip Zimbardo), ASV psihologs (dzimis 1933. gadā)
- 16. oktobris:
- Jahja Sinvars (يحيى السنوار), palestīniešu terorists, Hamās līderis (dzimis 1962. gadā)
- Liams Peins (Liam Payne), Anglijas mūziķis (dzimis 1993. gadā)
- 17. oktobris:
- Mitci Geinore (Mitzi Gaynor), ASV aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- Endrū Šallijs (Andrew Schally), poļu izcelsmes ASV endokrinologs (dzimis 1926. gadā)
- 20. oktobris — Fethullahs Gilens (Fethullah Gülen), Turcijas reliģiskais un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1941. gadā)
- 22. oktobris — Annelija Erharte (Annelie Ehrhardt), vācu vieglatlēte (dzimusi 1950. gadā)
- 23. oktobris — Leons Kūpers (Leon Cooper), ASV fiziķis (dzimis 1930. gadā)
- 28. oktobris — Pols Morisejs (Paul Morrissey), ASV kinorežisors (dzimis 1938. gadā)
- 29. oktobris — Terija Gāra (Teri Garr), ASV aktrise (dzimusi 1944. gadā)
Ratans Tata
Novembris
- 2. novembris — Alans Reičinss (Alan Rachins), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
- 3. novembris — Kvinsijs Džonss (Quincy Jones), ASV mūziķis (dzimis 1933. gadā)
- 6. novembris — Tonijs Tods (Tony Todd), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā)
- 8. novembris — Ženevjēva Grada (Geneviève Grad), Francijas aktrise (dzimusi 1944. gadā)
- 9. novembris — Rāms Nārājans (राम नारायण), indiešu mūziķis (dzimis 1927. gadā)
- 10. novembris — Dallass Longs (Dallas Long), ASV vieglatlēts (dzimis 1940. gadā)
- 15. novembris — Juriko, princese Mikasa (崇仁親王妃百合子), Japānas imperatoru dzimtas pārstāve (dzimusi 1923. gadā)
- 20. novembris — Džons Preskots (John Prescott), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1938. gadā)
- 24. novembris — Breitens Breitenbahs (Breyten Breytenbach), Dienvidāfrikas rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1939. gadā)
- 25. novembris
- Ērls Holimens (Earl Holliman), ASV aktieris (dzimis 1928. gadā)
- Džons Tinisvuds (John Tinniswood), britu ilgdzīvotājs, pasaulē vecākais vīrietis (dzimis 1912. gadā)
- 26. novembris — Džims Abrahamss (Jim Abrahams), ASV kinorežisors, producents un scenārists (dzimis 1944. gadā)
- 28. novembris — Silvija Pināla (Silvia Pinal), Meksikas aktrise (dzimusi 1931. gadā)
_(cropped)_(2).jpg)
.jpg)
Decembris
- 1. decembris:
- Ilke Viluda (Ilke Wyludda), Vācijas vieglatlēte (dzimusi 1969. gadā)
- Nilss Arestrups (Niels Arestrup), franču aktieris, kinorežisors un scenārists (dzimis 1949. gadā)
- 2. decembris — Nīls Freizers (Neale Fraser), Austrālijas tenisists (dzimis 1933. gadā)
- 4. decembris — Birgita Ingeborga Alise (Birgitta Ingeborg Alice), Zviedrijas un Hoencollernu princese (dzimusi 1937. gadā)
- 8. decembris — Šerifs Gerens (Σερίφ Γκιορέν, Şerif Gören), grieķu izcelsmes turku kinorežisors (dzimis 1944. gadā)
- 12. decembris — Volfgangs Bekers (Wolfgang Becker), vācu kinorežisors un scenārists (dzimis 1954. gadā);
- 14. decembris — Diks Van Ārsdeils (Dick Van Arsdale), ASV basketbolists (dzimis 1943. gadā)
- 15. decembris — Zakirs Huseins (Zakir Hussain), Indijas mūziķis un aktieris (dzimis 1951. gadā)
- 17. decembris:
- Igors Kirilovs (Игорь Кириллов), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1970. gadā)
- Marisa Paredesa (Marisa Paredes), Spānijas aktrise (dzimusi 1946. gadā)
- Riks van Lojs (Rik Van Looy), Beļģijas riteņbraucējs (dzimis 1933. gadā)
- Viljams Lebovs (William Labov), ASV valodnieks (dzimis 1927. gadā)
- Jānis Timma, Latvijas basketbolists (dzimis 1992. gadā)
- 18. decembris — Klauss Volfermanis (Klaus Wolfermann), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1946. gadā)
- 25. decembris — Osamu Suzuki (鈴木 修), Japānas uzņēmējs (dzimis 1930. gadā)
- 26. decembris — Manmohans Singhs (Manmohan Singh), Indijas politiķis (dzimis 1932. gadā)
- 27. decembris:
- Olīvija Hasija (Olivia Hussey), britu aktrise (dzimusi 1951. gadā)
- Čārlzs Šaiers (Charles Shyer), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1941. gadā)
- 28. decembris:
- Čārlzs Dolans (Charles Dolan), ASV uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1926. gadā)
- Mārtins Karpluss (Martin Karplus), Austrijas un ASV ķīmiķis (dzimis 1930. gadā)
- 29. decembris:
- Tomiko Itoka (糸岡富子), Japānas ilgdzīvotāja, vecākais zināmais cilvēks pasaulē (dzimusi 1908. gadā)
- Džimijs Kārters (Jimmy Carter), ASV politiķis, 39. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)
- 30. decembris — Freizers Stodarts (Fraser Stoddart), Apvienotās Karalistes un ASV ķīmiķis (dzimis 1942. gadā)
- 31. decembris — Arnolds Rītels (Arnold Rüütel), Igaunijas prezidents (dzimis 1928. gadā)
.png)
Remove ads
Nobela prēmijas
- Ekonomikā — Darons Adžemogls, Saimons Džonsons un Džeimss Robinsons[46]
- Fizikā — Džefrijs Hintons un Džons Hopfīlds[47]
- Fizioloģijā vai medicīnā — Viktors Ambross un Gērijs Ruvkuns[48]
- Ķīmijā — Deivids Beikers, Demiss Hasabiss un Džons Džampers[49]
- Literatūrā — Hana Kana[50]
- Miera veicināšanā — atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācija Nihon Hidankyo[51]
Atsauces
Kalendārs
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2024 |
Remove ads
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads