cover image

Kurzemes guberņa

From Wikipedia, the free encyclopedia

Kurzemes guberņa (krievu: Курля́ндская губерния, vācu: Kurländisches Gouvernement) bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām[1] Baltijas guberņām. Kurzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments – Kurzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Kurzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija Kurzemes gubernatoram.

Quick facts: ...
Kurländisches Gouvernement
Курля́ндская губерния
Kurzemes guberņa
1797  1918
Kurzemes trikolors Kurzemes guberņas ģerbonis.
Location of autonoma teritorija
Kurzemes guberņa, 1820
Pārvaldes centrs Jelgava
Valoda(s) Vācu un latviešu, no 1889. gada krievu
Reliģija Luterānisms
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki ģenerālgubernatori, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Pēc Polijas-Lietuvas 3. dalīšanas inkorporēta Kurzemes un Zemgales hercogiste
 - Dibināta 1797
 - Pirmais Pasaules karš
 - Likvidēta 1918
 - Pēc Brestļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Kurzemes, tika atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Platība
 - 1847 27 260 km²
 - 1905 27 024 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1847. gadā 516 545 
     Blīvums 18,9 /km² 
 - 1905. gadā 708 700 
     Blīvums 26,2 /km²  (67,9 /mi²)
Statistisko datu avots: Брокгауз и Ефрон, т. 4д (1907, с. 935, II—IV)
Close

Robežojās ar Vidzemes guberņu ziemeļaustrumos, Kauņas guberņu dienvidos, Vācijas impērijas Prūsijas karalisti dienvidrietumos, Vitebskas un Viļņas guberņām austrumos, kā arī ar Baltijas jūru ziemeļos un rietumos. 1915. gadā gandrīz visu Kurzemes guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 8. martam, kad tika atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918).