2011. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Šajā lapā ir apkopoti 2011. gada notikumi Latvijā.
Remove ads
Valsts amatpersonas
Remove ads
Gada simboli Latvijas dabā
.jpg)
|
|
Remove ads
Notikumi
Janvāris
- 4. janvāris — Latvijas teritorijā bija novērojams daļējs Saules aptumsums, kas, neskatoties uz apmākušos laiku, tomēr bija redzams Rīgā, Ventspilī u.c. vietās Latvijā.[6] Aptumsuma maksimuma brīdis bija ap 10:46, kad Mēness aizsedza 84% no Saules diska diametra.
- 14. janvāris — pirmo reizi Latvijas vēsturē Paula Stradiņa universitātes klīniskajā slimnīcā tika veikta aknu pārstādīšanas operācija.[7][8]
- 19. janvāris — Rīgā tika atklātas trīs 12 stāvu dzīvojamās mājas pašvaldību namu kompleksā Ulbrokas ielā. Šis jaunuzceltais ēku komplekss bija pirmais pašvaldības realizētais vērienīgais būvprojekts kopš 1990. gadu sākuma. Svinīgi tika atklātas trīs ēkas ar 482 dzīvokļiem, kas tapa deviņu mēnešu laikā.[9]
- 25. janvāris — piecas personas, starp kurām četras personas bija Valsts policijas darbinieki, veica spēļu zāles "Fēnikss" aplaupīšanu Jēkabpilī. Laupīšanas laikā notika apšaude, kuras rezultātā viens policists tika nošauts.[10]
Februāris
- 2. februāris — Finanšu ministrs Andris Vilks no amata atstādināja par kukuļošanu aizdomās turēto FM Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku Vladimiru Vaškeviču.[11]
- 9.—11. februāris — Valsts prezidents Valdis Zatlers uzturējās valsts vizītē Lietuvā, kur tika pārrunāta sadarbība enerģētikas jomā.[12]
- 16. februāris — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja Latvijas energokompānijas "Latvenergo" jauno elektroenerģijas tarifu projektu.[13]
- 17. februāris — no amata atkāpās Iekšlietu ministre Linda Mūrniece.[14]
- 18. februāris — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā pirmo reizi Latvijā tika veikta unikāla barības vada rekonstrukcijas operācija.[15]
- 25. februāris — Arēnā Rīga ar grandiozu šovu uzstājās pasaulē slavenā austrāliešu dziedātāja Kailija Minoga.[16]
Marts
- 1. marts—31. maijs — Latvijā notika Tautas skaitīšana, kas ilga trīs mēnešus.[17]
- 3. marts — kinoteātrī "Rīga" notika latviešu mākslas filmas "Dancis pa trim" pirmizrāde (režisors Arvīds Krievs).
- 24. marts — par Daugavpils domes priekšsēdētāju tika ievēlēta Žanna Kulakova.
Maijs
- 3. maijs — Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai — Gaismas pilij tika svinēti spāru svētki.[18]
- 28. maijs — valsts prezidents Valdis Zatlers plkst. 21.00 uzrunā tautai paziņoja, ka ir ierosinsājis procesu, kas veiksmīga iznākuma gadījumā paredz Saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu.[19]
Jūnijs
- 2. jūnijs — Saeima 2. balsojuma kārtā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Andri Bērziņu.[20]
- 8. jūnijs — notika protesta akcija "Oligarhu kapusvētki", tajā piedalījās vairāk nekā 5000 cilvēku.[21]
- 16. jūnijs — Saeima atstādināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Normundu Vilnīti.[22]
Jūlijs
- 8. jūlijs — prezidenta amatā stājās jaunais Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.[23]
- 9. jūlijs:
- Valdis Zatlers izziņoja lēmumu iesaistīties politikā un dibināt "Zatlera Reformu partiju". Partijas dibināšanas kongress tika paredzēts tautas nobalsošanas dienā — 23. jūlijā.[24]
- Tautas partijas 15. kongresa delegāti nolēma likvidēt partiju. No 308 kongresa delegātiem par partijas darbības izbeigšanu nobalsoja 248, bet pret balsoja 26 kongresa delegāti.[25]
- 10. jūlijs — partijas "Visu Latvijai!" 8. kongresā tika nolemts apvienoties vienā partijā ar līdzšinējo sadarbības partneri partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".[26]
- 23. jūlijs — notika referendums par 10. Saeimas atlaišanu.[27] Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecināja, ka par Saeimas atlaišanu nobalsoja 650 518 pilsoņi, kas ir 94,30% no kopējā referenduma dalībnieku skaita.[28]
Augusts
- 6. augusts — Dibināta centriski-labēja politiskā partija Vienotība.
- 24. augusts:
- Kompānija Google uzsāka attēlu vākšanu Latvijā, lai uzlabotu Google Maps Street View funkciju Google Maps pakalpojumā.[29]
- Rīgā, Arēnā Rīga, tika atvērts pirmais oficiālais Kontinentālās hokeja līgas fanu atribūtikas veikals Eiropā.[30][31]
Septembris
- 17. septembris — notika ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanas, kurās uzvarēja partiju apvienība "Saskaņas Centrs".
- 28. septembris — Rīgā, Marijas ielā 21, durvis vēra koncertzāle "Palladium Rīga", kura tika izveidota bijušā kinoteātra telpās.[32]
- 29. septembris — paplašinot savu darbību 12 jaunās valstīs, tostarp visās trijās Baltijas valstīs, Latvijā darbību uzsāka ASV informācijas tehnoloģiju kompānijas Apple platforma iTunes, kurā kļuva iespējams oficiāli iegādāties un lejupielādēt mūziku un filmas (iepriekš Latvijā bija iespējams iegādāties tikai iPhone un iPad lietotnes).[33][34]
Oktobris
- 10. oktobris — pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām trīs partijas vienojās, ka koalīciju veidos "Zatlera Reformu partija" un "Vienotība" kopā ar Nacionālo apvienību, opozīcijā atstājot 11. Saeimas vēlēšanu uzvarētāju "Saskaņas centru". Šādā trīs partiju koalīcijā 11. Saeimā ir 56 deputāti.[35]
- 20. oktobris — dibināts uzņēmums "Rēzeknes Satiksme".
Novembris
- 21. novembris — sakarā ar konstatētu līdzekļu iztrūkumu FKTK apturēja Latvijas Krājbankas darbību.[36]
- 25. novembris — Rīgā un tās apkārtnē darbību uzsāka jauna radiostacija "Spin FM" (FM 90,0 MHz).[37]
Decembris
- 1. decembris — Saeima atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nāvessoda pilnīgu atcelšanu Latvijā.[38]
- 11. decembris — izplatoties nepamatotām baumām par Swedbank darbības problēmām, iedzīvotāji svētdienas vakarā un pirmdien veidoja garas rindas pie bankomātiem, no bankas kopumā izņemot aptuveni 35 miljonus latu.[39]
Remove ads
Miruši
Janvāris
- 27. janvāris — Mārtiņš Freimanis, mūziķis (dzimis 1977)[40]
- 29. janvāris — Rita Kukaine, mikrobioloģe (dzimusi 1922)[41]
- 31. janvāris — Jānis Mencis vecākais, matemātiķis (dzimis 1914)[42]
Februāris
- 13. februāris — Inese Jaunzeme, vieglatlēte, šķēpmetēja (dzimusi 1932)[43]
- 21. februāris — Jānis Apals, latviešu vēsturnieks un arheologs (dzimis 1930)
Marts
Aprīlis
- 8. aprīlis — Vasilijs Stepanovs, svarcēlājs, olimpiskās sudraba medalas laureāts (dzimis 1927)[47]
- 12. aprīlis:
- Arturs Bērziņš, aktieris (dzimis 1932)[48]
- Jānis Polis, ķīmiķis, "Remantadīna" izgudrotājs (dzimis 1938)[49]
- 22. aprīlis — Aija Baumane, baletdejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1932);
Maijs
- 12. maijs — Ilmārs Bišers, jurists un politiķis (dzimis 1930)[50]
- 16. maijs — Haims Kogans, uzņēmējs (dzimis 1938)[51]
- 22. maijs — Viktors Skudra, jurists un politiķis, pirmais Latvijas tieslietu ministrs (dzimis 1943)[52]
- 23. maijs — Lilita Postaža, māksliniece (dzimusi 1941)[53]
Jūlijs
- 6. jūlijs — Elza Ķezbere, dzejniece (dzimusi 1911)[54]
- 8. jūlijs — Aleksis Dreimanis, ģeologs (dzimis 1914)
- 16. jūlijs — Pēters Brūveris, dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1957)[55][56]
- 18. jūlijs — Leonīds Grabovskis, aktieris (dzimis 1949)[57]
Septembris
- 6. septembris — Leonīds Beļavskis, režisors (dzimis 1927)[58]
- 7. septembris — Kārlis Skrastiņš, hokejists (dzimis 1974)[59]
- 15. septembris — Romualds Ancāns, aktieris (dzimis 1944)[60]
Oktobris
- 15. oktobris — Jānis Dūmiņš, diriģents (dzimis 1922)[61]
- 26. oktobris — Jānis Tālbergs, fotogrāfs (dzimis 1930.)
Novembris
- 21. novembris — Artūrs Ēķis, baletdejotājs (dzimis 1933)[62]
- 24. novembris — Imants Kokars, kordiriģents (dzimis 1921)[63]
Decembris
- 18. decembris — Valentīns Šteinbergs, politiķis, filozofs un vēsturnieks (dzimis 1915 vai 1918)
- 23. decembris — Vilis Ozols, horeogrāfs, kultūras darbinieks, deju kolektīvu vadītājs (dzimis 1923)
- 26. decembris — Ausma Derkēvica, kordiriģente (dzimusi 1929)[64]
- 31. decembris — Valdis Dišlers, gleznotājs, mākslas pedagogs (dzimis 1922)
Remove ads
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads