2012. gads
gads From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
2012. (MMXII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
- «2012» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā 2012 (nozīmju atdalīšana).
 | Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Remove ads
Notikumi
Janvāris
- Par Eiropas kultūras galvaspilsētu kļuva Gimarainša Portugālē un Maribora Slovēnijā;
- atklāta jauna varžu suga, mazākais pašlaik zināmais mugurkaulnieks Paedophryne amauensis.
- Ķīna paziņoja, ka pirmo reizi pilsētu iedzīvotāju skaits valstī ir pārsniedzis lauku iedzīvotāju skaitu.
- 1.—15. janvāris — Dienvidamerikā notika 33. Dakaras rallijs.
- 1. janvāris:
- spēkā stājās jauna Ungārijas konstitūcija;
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Dānija;
- Hosē Grasiano da Silva kļuva ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerālsekretāru.
- 2. janvāris — Ungārijā tūkstošiem cilvēku protestēja pret jauno konstitūciju.
- 3. janvāris — Māršala salās notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Kristofers Loīks.
- 5. janvāris:
- šiītu rajonos Bagdādē bumbas sprādzienā nogalināts vismaz 21 cilvēks.
- par Jamaikas premjerministri kļuva Portija Simpsone Millere.
- 6. janvāris — Sīrijas galvaspilsētā Damaskā nogranda sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 35 cilvēki.[1]
- 7. janvāris:
- gaisa balona katastrofā Jaunzēlandē gāja bojā 11 cilvēki.[2]
- Indonēzijas Moluku salās notika zemestrīce ar 5,6 magnitūdu.
- 8. janvāris — Austrijas rietumdaļu pārklāja bieza sniega sega, bloķējot automašīnu un dzelzceļa satiksmi un iesprostojot Alpu kalnu kūrortos tūkstošiem tūristu un vietējo iedzīvotāju.[3]
- 9. janvāris:
- Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 2012. gadu Krievijā pasludināja par Krievijas vēstures gadu.
- gāzes balonu sprādzienā un tam sekojošā ugunsgrēkā Maskavas restorānā "Il Pittore" bojā gājuši 2 cilvēki, bet cietuši 39.[4]
- Bagdādē nogranda 2 bumbu sprādzieni, kurā bojā gāja 14 cilvēki.[5]
- Jaunzēlandes Kermadeka salās notika zemestrīce ar 5 magnitūdu.
- Raimundo Pereira kļuva par Gvinejas—Bisavas pagaidu prezidentu.
- 10. janvāris — Argentīnas futbolists Lionels Mesi tika atzīts par labāko futbola spēlētāju pasaulē.
- 11. janvāris — Indonēziju satricināja zemestrīce ar 7,3 magnitūdu, kuras epicentrs fiksēts 423 km no Banda Ačehas pilsētas.[6]
- 12. janvāris:
- Vjekoslavs Bevanda kļuva par Bosnijas un Hercegovinas premjerministru.
- Tadžikistāna un Burkinafaso izveidoja diplomātiskās attiecības.
- 13. janvāris:
- Kiribati notika prezidenta vēlēšanas.
- Tadžikistāna un Jordānija izveidoja diplomātiskās attiecības.
- 14. janvāris:
- par Gvatemalas prezidentu kļuva Oto Peress Molina;
- Taivānā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja pašreizējais prezidents Ma Indzju;
- karaliene Margrēte II atzīmēja savu 40. gadskārtu Dānijas tronī;
- pie Itālijas krastiem avarēja kruīzu kuģis Costa Concordia, trīs cilvēki gājuši bojā, 40 cilvēki ievainoti.
- 15. janvāris:
- Kazahstānā notika parlamenta vēlēšanas;
- Moldovā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta;
- ASV pasniegtas 69. Zelta globusa balvas, visvairāk balvu ieguva filmas "Pēcteči" un "Mākslinieks";
- Adrijas jūrā uzsprāga un nogrima Turcijas tankkuģis, divi cilvēki gājuši bojā un viens pazudis;[7]
- Dzeltenajā jūrā uzsprāga un nogrima Dienvidkorejas tankkuģis, pieci cilvēki gājuši bojā un seši pazuduši.[8]
- 17. janvāris — par Eiropas Parlamenta prezidentu tika ievēlēts vācu sociālists Martins Šulcs.[9]
- 18. janvāris:
- uz 24 stundām tika slēgta Vikipēdijas versija angļu valodā, protestējot pret iespējamajiem pretpirātisma likumiem ASV;[10]
- par Piedņestras Moldāvu Republikas premjerministru kļuva Pjotrs Stepanovs.
- 19. janvāris — sakarā ar datorpirātismu slēgta apmaiņas interneta vietne Megaupload.
- 20. janvāris:
- 21. janvāris:
- prāmja avārijā Persijas līcī, netālu no Irānas piekrastes gājuši bojā 17 cilvēki;
- publicēti Ēģiptes parlamenta vēlēšanu rezultāti, kurās uzvarēja partija "Musulmaņu brālība".
- 22. janvāris:
- tika atzīmēta pirmā Pasaules sniega diena.
- par Bulgārijas prezidentu kļuva Rosens Pļevneļijevs.
- Somijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, visvairāk balsu ieguva Sauli Nīniste;[13]
- Horvātijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā;
- Čadā notika valsts vēsturē pirmās pašvaldību vēlēšanas;[14]
- Irānas dienvidu piekrastē apgāzās pasažieru kuģis, bojā gājuši 17 cilvēki.[15]
- 23. janvāris:
- Žans-Klods Mingnons kļuva par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vadītāju;
- pēc ķīniešu kalendāra sākās pūķa gads;
- Eiropas Savienība ieviesa Irānas naftas embargo;[16]
- Jaunzēlandes pludmalē izmetās 90 pilotvaļi;[17]
- Francijas parlamenta augšpalāta Senāts pieņēma likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu;[18]
- Klusajā okeānā Čīles piekrastē notika zemestrīce ar stiprumu 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas;[19]
- 24. janvāris — Ēģiptē daļēji atcelts ārkārtas stāvokli, kas bija spēkā trīs gadu desmitus gadu.
- 25.—29. janvāris — Šveices kūrortā Davosā notika Pasaules Ekonomikas forums.
- 25. janvāris — Riodežaneiro Brazīlijā sabruka trīs daudzstāvu ēkas, vismaz 5 cilvēki gājuši bojā.[20]
- 26. janvāris:
- 28. janvāris:
- Par Slovēnijas premjerministru kļuva Janezs Janšs;[22]
- Kazahstānā simtiem cilvēku prostestēja pret prezidentu Nursultanu Nazarbajevu.[23]
- 29.—30. janvāris — Ēģiptē notika parlamenta augšpalātas vēlēšanu pirmā posma pirmā kārta.[24]
- 29. janvāris:
- Indonēzijā vētras un stipro lietusgāžu rezultātā dzīvību zaudējuši 14 cilvēki;[25]
- Beninas prezidents Jaji Boni tika iecelts par Āfrikas Savienības vadītāju.
- 30. janvāris:
- Beļģijā notika ģenerālstreiks pret taupības pasākumiem, paralizējot satiksmi;[26]
- netālu no Peru piekrastes Klusajā okeānā notika 6,3 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kurā ievainoti 145 cilvēki;[27]
- Ēģiptes pilsētā Hurgadā notika 5,6 magnitūdas spēcīga zemestrīce;[28]
- Sīrijā vardarbībā tika nogalināti vismaz 96 cilvēki, tai skaitā 55 civiliedzīvotāji.[29]
- 31. janvāris:
- Izraēlā notika likumdevēja Likud vēlēšanas.;
- Kazahstānā tika atcelts ārkārtas stāvoklis Kaspijas jūras reģiona pilsētā Žanaezenā, kur pagājušajā mēnesī policijas un streikojošo strādnieku sadursmēs bojā gāja vismaz 16 cilvēki;[30]
- Ukrainā slēgta valsts lielākā failu apmaiņas vietne "Ex.ua" sakarā ar autortiesību pārkāpumiem.[31]
- Janvāra beigas — aukstā laika iespaidā Eiropā nosala vismaz 460 cilvēki.[32]
Februāris
- 1. februāris — Ēģiptes pilsētā Portsaidā futbola līdzjutēju radītās nekārtībās gājuši bojā 74 cilvēki.[33]
- 2. februāris:
- Papua-Jaungvinejā nogrima prāmis ar 350 pasažieriem;[34]
- Kuveitā notika parlamenta vēlēšanas.
- 4. februāris:
- Krievijā notika protesta akcijas, kas bija vērstas pret Vladimiru Putinu un viņa kandidēšanu uz 4. martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām; protestos piedalījās vairāk nekā 230 000 cilvēku;[35]
- Ķīna un Krievija uzlika veto tiesības ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju.[36]
- Pie Itālijas krastiem netālu no Romas sniegputeņa laikā uz sēkļa uzskrēja prāmis ar 260 pasažieriem;[37]
- Sīrijā apšaudē starp armiju un nemierniekiem Himsas pilsētā nogalināti 360 cilvēki.
- 5. februāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Sauli Nīniste.[38]
- 6. februāris:
- Lielbritānijā tika atzīmēta karalienes Elizabetes II 60. valdīšanas gadskārta;[39]
- Ēģiptē notika parlamenta augšpalāta vēlēšanu pirmā posma otrā kārta;
- Filipīnās notika 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;[40]
- demisionēja Rumānijas premjerministrs Emīls Boks;[41]
- Indonēzijā tika ratificēts likums, kas aizliedz kodolieroču izmēģinājumus.
- 7. februāris — no amata atkāpās Maldīvijas prezidents Mohameds Našīds,[42] viņa vietā tika iecelts līdzšinējais viceprezidents Muhameds Vahīds Hasans.
- 8. februāris:
- 9.—19. februāris — Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika 62. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls.
- 9. februāris:
- 10. februāris:
- 11. februāris — desmitiem tūkstoši cilvēki Eiropā un pasaulē protestēja pret ACTA.[49]
- 12. februāris:
- Turkmenistānā notika prezidenta vēlēšanas;
- notika 54. Grammy balvu pasniegšana;
- Londonā tika pasniegtas Britu kinoakadēmijas (BAFTA) balvas, kurā triumfēja Mišela Hazanaviča filma "Mākslinieks".
- 14.—15. februāris — Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma pirmā kārta.
- 15. februāris:
- 16. februāris — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par Sīriju, kurā nosodīja Sīrijas prezidenta Bašāra Asada režīma vardarbību pret opozīciju un aicināja to nekavējoties izbeigt.[52]
- 17. februāris — no amata atkāpās Vācijas prezidents Kristians Vulfs.[53]
- 19. februāris:
- 21. februāris:
- Jemenā notika prezidenta vēlēšanas;
- Himalaju kalnu Kašmiras reģionā sniega lavīnā bojā gājuši vismaz 16 Indijas karavīru.[56]
- 22. februāris:
- Buenosairesā, Argentīnā vilciena avārijā bojā gāja 50 cilvēki un apmēram 700 ievainoti;
- Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma otrā kārta;
- 25. februāris — no amata atkāpās Haiti premjerministrs Gerijs Konils.
- 25. februāris — par Jemenas prezidentu kļuva Abds Rabuhs Mansurs Al-Hadi.
- 26. februāris:
- notika 84. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija; visvairāk balvu ieguva filma "Mākslinieks" un "Hugo";
- Senegālā notika prezidenta vēlēšanu 1. kārta;
- Sīrijā notika referendums par jauno konstitūciju;[57]
- Taivānā vairākos apgabalos reģistrētas zemestrīces, kuru stiprums bija 4,1 — 6,1 magnitūda;[58]
- Sibīrija reģistrēta 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;[58]
- Krievijas galvaspilsētā Maskavā tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju protestēja, pieprasot godīgas vēlēšanas.[59]
- 27. februāris — par Gabonas premjerministru tika iecelts Raimonds Ndongs Sima.
- 29. februāris — Tokijā tika pabeigts pasaulē augstākais tornis Tokyo Sky Tree.
Marts
- 1. marts:
- Eiropas Padome piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Serbijai.[60]
- Somijas prezidenta amatā stājās Sauli Nīniste.
- 2. marts — Irānā notika parlamenta vēlēšanas.
- 4. marts:
- Krievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu pārsvaru uzvarēja premjerministrs Vladimirs Putins;
- dzelzceļa sadursmē Polijā miruši vismaz 15 cilvēki un 50 ievainoti;[61]
- Kongo Republikas galvaspilsētā Brazavilā notika eksplozijas munīcijas noliktavā, gājuši bojā vismaz 150 cilvēki.[62]
- 5. marts — Krievijā notika prezidenta vēlēšanās uzvarējušā premjerministra Vladimira Putina pretinieku un atbalstītāju mītiņi.[63]
- 7. marts — Belizā notika vispārējās vēlēšanas.
- 9. marts — Horvātijas parlaments ratificēja līgumu par iestāju Eiropas Savienībā.[64]
- 10. marts:
- 11. marts:
- Salvadorā notika parlamenta vēlēšanas;
- ASV karavīrs Afganistānā nogalināja 16 civiliedzīvotājus.[66]
- 13. marts:
- Šveicē autobusa avārijā bojā gāja 28 cilvēki, tajā skaitā 22 bērni;[67]
- par Kotdivuāras premjerministru ievēlēts Dženots Ahosou Koadio.
- 16. marts:
- par Moldovas prezidentu ievēlēts Nikolaje Timofts;[68]
- Baltkrievijā izpildīts nāvessods Dmitrijam Konovaļovam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā Minskas metro.
- 17. marts:
- Austrumtimorā notika prezidenta vēlēšanas;
- Baltkrievijā tika izpildīts nāvessods Vladislavam Kovaļevam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā Minskas metro.bumbas sprādzienā.
- 18. marts:
- par Vācijas prezidentu ievēlēts Joahims Gauks;[69]
- Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas.
- 20. — 21. marts: Meksikā notika 19 dažāda stipruma zemestrīces.[70]
- 22. marts — valsts apvērsumā Mali tika gāzts Amads Tumani Turi.
- 23. marts:
- Eiropas Savienība noteica sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas;[71]
- ASV Iekšzemes drošības ministrijas paziņoja, ka ASV pašlaik dzīvo 11,5 miljoni nelegālo imigrantu.[72]
- 24. marts — Čīlē notika 5,1 magnitūdas stipra zemestrīce.[73]
- 25. marts
- Slovēnijā notika referendums par homoseksuālu pāru tiesībām;[74]
- Dienvidosetijā notika prezidenta vēlēšanas;
- Senegālā prezidenta vēlēšanu otrā kārtā par prezidentu ievēlēts Makijs Salls.
- 27. marts:
- pieņemta jaunā Mali konstitūcija;[75]
- divu autobusu sadursmē Kotdivuārā gājuši bojā 40 cilvēki.[76]
- 29. marts:
- 31. marts:
- Mauritānijā notika parlamenta vēlēšanas;
- Mauritānijas prezidents Anerūds Jugnots paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata;
- Taizemes pilsētā Jalā bumbas sprādzienā bojā gāja 8 cilvēki un 70 ievainoti.
Aprīlis
- 1. aprīlis — publicēti ASV 1940. gada tautas skaitīšanas dati.
- 2. aprīlis:
- 3. aprīlis:
- Maskavas tirgū notika ugunsgrēks, kurā bojā gāja 17 cilvēki;[79]
- Afganistānas ziemeļu provincē Baglanā divu spridzekļu eksplozijā ievainoti vismaz 23 cilvēki;[80]
- par Senegālas premjerministru kļuva Abduls Mbaje.
- 4. aprīlis — par Slovākijas premjerministru kļuva Roberts Fiko.
- 5. aprīlis:
- Papua-Jaungvinejā notika 5,5 magnitūdu zemestrīce;[81]
- tuaregu nemiernieki, kas bija pārņēmuši savā kontrolē Mali ziemeļus, pasludināja neatkarīgu valsti Azavadu;[82]
- Serbijas prezidents Boriss Tadičs paziņoja par atkāpšanos no amata.
- 7. aprīlis:
- 8. aprīlis — Dienvisosetijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Leonīds Tibilovs.[84]
- 9. aprīlis — Nigērijā, sagrūstot baznīcai, gājuši bojā 22 cilvēki.[85]
- 11. aprīlis:
- jūrā 430 kilometrus uz ziemeļiem no Indonēzijas Sumatras salas piekrastes notika 8,6 magnitūdu stipra zemestrīce;[86]
- Dienvidkorejā notika parlamenta vēlēšanas.
- 12. aprīlis:
- 13. aprīlis — Romā tūkstošiem cilvēku protestēja pret pensiju reformām.[90]
- 16. aprīlis — Austrumtimorā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par prezidentu tika ievēlēts Taurs Matans Ruaks.
- 18. aprīlis:
- 20. aprīlis — Pakistānā nogāzās lidmašīna ar 127 cilvēkiem.[91]
- 22. aprīlis — Francijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā lielāko balsu skaitu guva Fransuā Ollands.[92]
- 23. aprīlis — Marks Rote paziņoja par atkāpšanos no Nīderlandes premjerministra amata.
- 29. aprīlis:
- Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas;
- Mali notika prezidenta vēlēšanas.
Maijs
- 2. maijs — Ungārijā par prezidentu ievēlēts Jānošs Āders.[93]
- 4.—20. maijs — Stokholmā un Helsinkos notika Pasaules čempionāts hokejā.
- 4. maijs:
- Irānā notika parlamenta vēlēšanas;
- Lielbritānijā notika pašvaldību vēlēšanas.;
- divos sprādzienos Dagestānas galvaspilsētā Mahačkalā bojā gāja 13 cilvēki un 122 cilvēki ievainoti;[94]
- Pakistānas ziemeļrietumos pašnāvnieka sprādzienā gāja bojā 24 cilvēki.[95]
- 5. maijs — Japāna uz kādu laiku apturēja savu pēdējo strādājošo kodolreaktoru.
- 6. maijs:
- Armēnijā notika parlamenta vēlēšanas;
- Francijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.;
- Grieķijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas;
- Serbijā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
- 7. maijs:
- 8. maijs — par Bahamu premjerministru kļuva Perijs Kristī.
- 10. maijs — Alžīrijā notika pašvaldību vēlēšanas.
- 12. maijs—12. augusts — Dienvidkorejas pilsētā Yeosu notika izstāde Expo 2012.
- 15. maijs — par Francijas prezidentu oficiāli kļuva Fransuā Ollands.
- 16.—27. maijs — notika 65. Kannu kinofestivāls.
- 16. maijs:
- par Grieķijas pagaidu premjerministru (līdz rīcībspējīga parlamenta ievēlēsanai) kļuva Panajotis Pikrammens;[96]
- par Haiti premjerministru kļuva Lorenss Lamots;
- Hāgā sākās tiesas process pret bijušo Bosnijas serbu komandieri, ģenerāli Ratko Mladiču.
- 17. maijs — Grieķijā izveidota pagaidu valdība.
- 20. maijs:
- Tomislavs Nikoličs ievēlēts par Serbijas prezidentu;
- Danilo Medina ievēlēts par Dominikānas prezidentu;
- bija novērojams daļējs Saules aptumsums.[97]
- 21. maijs — Jemenas galvaspilsētā Sanā notika bumbas sprādziens, kurā bojā gāja 120 cilvēki.
- 22. maijs — Google nopirka mobilo telefonu ražotāju Motorola Mobility par 12,5 miljardiem USD.
- 26. maijs:
- Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notika Eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja Zviedrijas pārstāve Lorīna ar dziesmu Euphoria;[98]
- Lesoto notika parlamenta vēlēšanas.
- 30. maijs:
- Itālijā notika 5,9 magnitūdas spēcīga zemestrīce;
- Tomislavs Nikoličs kļuva par Serbijas prezidentu.
- 31. maijs:
Jūnijs
- 2. jūnijs:
- bijušajam Ēģiptes prezidentam Hosnī Mubārakam piesprieda mūža ieslodzījumu;[100]
- Kanādas pilsētā Toronto apšaudē lielveikalā tika nogalināts viens cilvēks un vēl vairāki ievainoti;[101]
- Ganas galvaspilsētā Akrā nolaižoties avarēja un sadūrās ar mikroautobusu Nigērijas kravas lidmašīna, bojā gāja 10 cilvēki.[102]
- 10. jūnijs — Francijā notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
- 11. jūnijs:
- Afganistānā notika 5,4 un 5,7 magnitūdu spēcīgas zemestrīces;
- par Albānijas prezidentu ievēlēts Bujars Nišani.
- 12. jūnijs — Krievijā notika protesta akcija "Miljonu maršs".
- 13. jūnijs:
- 16. jūnijs:
- Sergejs Mavrodi paziņoja par finanšu sistēmas MMM-2011 beigām;
- Ēģiptē notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
- 17. jūnijs:
- 18.—19. jūnijs — Meksikas pilsētā Loskabosā notika G-20 samits.
- 22. jūnijs:
- noslēdzās Anneša Bēringa Breivīka tiesas process;[103]
- par Pakistānas premjerministru kļuva Radža Pervezs Ašrafs.[104]
- par Paragvajas prezidentu kļuva Federiko Franko.
- 24. jūnijs — miris pēdējais dzīvais Pintas salas bruņurupucis.
- 25. jūnijs — Spānija oficiāli lūdza starptautisko aizdevumu.
- 26. jūnijs — atklāts neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis — Stiksa.
- 28. jūnijs — Mongolijā notika parlamenta vēlēšanas.
- 30. jūnijs:
- amatā stājās Ēģiptes prezidents Muhammads Mursī.
- tika pievienota liekā sekunde.
- Islandē notika prezidenta vēlēšanu, kurās uz piekto termiņu par prezidentu tika ievēlēts Olafurs Ragnars Grimsons.[105]
Jūlijs
- 1. jūlijs:
- Meksikā notika prezidenta vēlēšanas;
- par Pasaules Bankas prezidentu oficiāli kļuva Džims Jongs Kims;
- Mali notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
- 4. jūlijs — CERN paziņoja par daļiņas atklāšanu, kura pēc īpašībām ir ļoti līdzīga Higsa bozonam.
- 5. jūlijs — Londonā tika atvērts Rietumeiropā augstākā celtne ''The Shard''; tās augstums ir 309 m.
- 7. jūlijs — Krasnodaras novadā notika plūdi, kuros dzīvību zaudēja 172 cilvēki.
- 12. jūlijs:
- 15. jūlijs — Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
- 18. jūlijs:
- Bulgārijas pilsētā Burgasā bumbas sprādzienā gāja bojā 7 cilvēki;[108]
- Tanzānijā prāmja katastrofā gāja bojā 27 cilvēki.[109]
- 19. jūlijs — Kalnu Karabahā notika prezidenta vēlēšanas.
- 20. jūlijs — Samoa notika prezidenta vēlēšanas.
- 22. jūlijs — Mali notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
- 25. jūlijs — par Indijas prezidentu ievēlēts Pranabs Mukhārdžī.
- 27. jūlijs — par Serbijas premjerministru kļuva Ivica Dačičs, nomainot Mirko Cvetkoviču.
- 27. jūlijs—12. augusts — Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā notika 2012. gada vasaras olimpiskās spēles.
- 29. jūlijs:
- Rumānijā notika referendums par prezidenta Trajana Besesku atstādināšanu no amata, bet tika uzskatīts par nenotikušu, jo nepiedalījās pietiekams vēlētāju skaits;[110]
- Klusajā okeānā pie Meksikas notika zemestrīce ar magnitūdu 6,0;
- Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
Augusts
- 2. augusts — Kofi Annans atkāpās no ANO īpašā sūtņa amata Sīrijā.
- 4. augusts — par Papua-Jaungvinejas premjerministru iecelts Pīters O'Nīls.
- 7. augusts — 115 gadu laikā pirmo reizi "pamodās" Jaunzēlandes vulkāns Tongariro.
- 8. augusts — Filipīnās stipros plūdos gāja bojā 50 cilvēki; apmēram 60 % no Manilas teritorijas bija appludināta.
- 24. augusts — pasludināts spriedums Anneša Bēringa Breivīka tiesas procesā.
- 29. augusts—9. septembris — notika 2012. gada Vasaras Paraolimpiskās spēles.
Septembris
- 23. septembris — Baltkrievijā notika parlamenta vēlēšanas.
Oktobris
- 1. oktobris — Gruzijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas koalīcija "Gruzijas sapnis".
- 7. oktobris — Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Ugo Čavess.
- 12.—20. oktobris — Čehijā notika parlamenta vēlēšanas.
- 14. oktobris:
- Austrijas izpletņlēcējs Fēlikss Baumgartners kļuva par pirmo personu, kas brīvajā kritienā pārsniegusi skaņas ātrumu, izlecot no balona 39 km augstumā virs Ņūmeksikas ASV;
- Lietuvā notika parlamenta vēlēšanas; reizē ar to notika referendums par jaunas atomelektrostacijas būvniecību, kurā vēlētāji noraidīja šo priekšlikumu.
- 28. oktobris — Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas.
- 30. oktobris — Vanuatu notika parlamenta vēlēšanas.
Novembris
- 6. novembris:
- ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents Baraks Obama; reizē ar to notika Senāta vēlēšanas;
- Palau notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
- 11. novembris — Slovēnijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
- 13. novembris — Austrālijas ziemeļu daļā un Klusā okeāna dienvidos bija novērojams pilns Saules aptumsums.[111]
- 30. novembris — Rumānijā notika parlamenta vēlēšanas.
Decembris
- 2. decembris — Slovēnijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Boruts Pāhors.
- 7. decembris — par Lietuvas premjerministru kļuva Aļģirds Butkevičs.
- 7.—8. decembris — Ganā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
- 16. decembris — Japānas parlamenta vēlēšanas uzvarēja liberāldemokrātiskā partija.
- 19. decembris — Dienvidkorejā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Paka Kinhje, pirmā sieviete šajā amatā.
Remove ads
Miruši
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Janvāris
- 1. janvāris — Kiro Gligorovs (Киро Глигоров), pirmais Maķedonijas prezidents (dzimis 1917.)[112]
- 3. janvāris — Jozefs Škvoreckis (Josef Škvorecký), čehu rakstnieks (dzimis 1924.)
- 9. janvāris — Malams Bacaji Sanha (Malam Bacai Sanhá), Gvinejas-Bisavas prezidents (dzimis 1947.)[113]
- 15. janvāris — Manuels Fraga Iribarns (Manuel Fraga Iribarne), spāņu politiķis (dzimis 1922.)
- 20. janvāris — Eta Džeimsa (Etta James), ASV dziedātāja (dzimusi 1938.)
- 24. janvāris — Teodoros Angelopolos (Θόδωρος Αγγελόπουλος), grieķu filmu režisors un producents (dzimis 1935.)
- 29. janvāris — Oskars Luidži Skalfaro (Oscar Luigi Scalfaro), Itālijas prezidents (dzimis 1918.)[114]
Februāris
- 1. februāris — Vislava Šimborska (Wisława Szymborska), poļu dzejniece (dzimusi 1923.)
- 3. februāris — Bens Gazara (Ben Gazzara), ASV aktieris (dzimis 1930.)
- 8. februāris — Dženisa Vosa (Janice E. Voss), ASV kosmonaute (dzimusi 1956.)
- 11. februāris — Vitnija Hjūstone (Whitney Houston), ASV dziedātāja (dzimusi 1963.)
- 12. februāris — Deivids Kellijs (David Kelly), īru aktieris (dzimis 1929.)
- 19. februāris — Roberto Dulbeko (Renato Dulbecco), Itālijā dzimis ASV virusologs (dzimis 1914.)
- 29. februāris — Deivijs Džonss (Davy Jones), angļu mūziķis, aktieris (dzimis 1945.)
Marts
- 1. marts — Endrū Breitbārts (Andrew Breitbart), ASV žurnālists, rakstnieks un komentētājs (dzimis 1969.)
- 7. marts:
- Francisko Ksavjērs do Amarals (Francisco Xavier do Amaral), Austrumtimoras 1. prezidents (dzimis 1937.)
- Vlodzimežs Smolareks (Włodzimierz Smolarek), Polijas futbolists (dzimis 1957.)
- 12. marts — Franks Šervuds Roulends (Frank Sherwood Rowland), ASV zinātnieks (dzimis 1927.)
- 14. marts — Čensu Tabone (Ċensu Tabone), Maltas 4. prezidents (dzimis 1913.)
- 17. marts:
- Šenuda III (Shenouda III), Ēģiptes koptu kristiešu pāvests (dzimis 1923.)
- Džons Demjaņuks (John Demjanjuk), apsūdzētais kara noziegumos (dzimis 1920.)
- 18. marts — Džordžs Tupou V (George Tupou V), Tongas karalis (dzimis 1948.)[115]
- 27. marts — Adriena Riča (Adrienne Rich), ASV rakstniece, feministe (dzimusi 1939.)
Aprīlis
- 1. aprīlis — Migels de la Madrids (Miguel de la Madrid), Meksikas 52. prezidents (dzimis 1934.)
- 5. aprīlis — Bingu va Mutharika (Bingu wa Mutharika), Malāvijas prezidents (dzimis 1934.)
- 11. aprīlis — Ahmeds ben Bella (Ahmed Ben Bella; أحمد بن بلّة ), pirmais Alžīrijas prezidents (dzimis 1918.)
- 15. aprīlis — Merejs Rouzs (Murray Rose), Austrālijas peldētājs (dzimis 1939.)
- 20. aprīlis — Valērijs Vasiļevs (Валерий Иванович Васильев), krievu hokejists (dzimis 1949.)
- 29. aprīlis — Šukri Ganems (Shukri Ghanem;شكري محمد غانم ), Lībijas politiķis (dzimis 1942.)
- 30. aprīlis — Aleksanders Dāle Ūens (Alexander Dale Oen), norvēģu peldētājs (dzimis 1985.)
Maijs
Jūnijs
.jpg)
- 4. jūnijs — Eduards Hiļs (Эдуард Хиль), krievu dziedātājs (dzimis 1934.)
- 5. jūnijs — Rejs Bredberijs (Ray Bradbury), ASV rakstnieks (dzimis 1920.)
- 6. jūnijs — Vladimirs Krutovs (Владимир Крутов), PSRS hokejists (dzimis 1960.)
- 11. jūnijs — Teofilo Stevensons (Teófilo Lawrence), Kubas bokseris (dzimis 1952.)
- 12. jūnijs — Elinora Ostroma (Elinor Ostrom), ASV ekonomiste (dzimusi 1933.)
- 16. jūnijs — Nājefs bin Abdels Azizs Āl Sūuds (نايف بن عبد العزيز آل سعود, Nāyif bin ʿAbd al-ʿAzīz ʾĀl Saʿūd), Saūda Arābijas princis (dzimis 1934.)
- 30. jūnijs — Ichaks Šamirs (יצחק שמיר, Yitzhak Shamir), Izraēlas politiķis (dzimis 1915.)
Jūlijs
- 1. jūlijs — Alans Poindeksters (Alan Goodwin Poindexter), ASV kosmonauts (dzimis 1961.)
- 19. jūlijs — Omārs Suleimans, (عمر سليمان), Ēģiptes ģenerālis, izlūkdienesta vadītājs un viceprezidents (dzimis 1936.)
- 23. jūlijs — Sallija Raida (Sally Kristen Ride), ASV kosmonaute (dzimusi 1951.)
- 24. jūlijs — Džons Atta Millss (John Atta Mills), Ganas prezidents (dzimis 1944.)
Augusts
- 15. augusts — Harijs Herisons (Harry Harrison), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1925.)
- 19. augusts — Tonijs Skots (Anthony David "Tony" Scott), angļu kino režisors un producents (dzimis 1944.)
- 20. augusts — Meless Zenavi (Meles Zenawi Asres), Etiopijas prezidents, premjerministrs (dzimis 1955.)
- 21. augusts — Viljams Tarstons (William Thurston), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1946.)
- 25. augusts — Nīls Ārmstrongs (Neil Alden Armstrong), ASV kosmonauts (dzimis 1930.)
Septembris
- 3. septembris:
- Grizelda Blanko (Ana Griselda Blanco Restrepo), Kolumbijas narkobaronese (dzimusi 1943.)
- Maikls Klārks Dankans (Michael Clarke Duncan), ASV aktieris (dzimis 1957.)
- Sons Mjongs Muns (문선명, Mun Seon-myeong), korejiešu reliģiskais līderis (dzimis 1920.)
Oktobris
.jpg)
- 1. oktobris — Eriks Hobsboms (Eric Hobsbawm), britu vēsturnieks (dzimis 1917.)
- 6. oktobris — Čadli Bendžedids (شاذلي بن جديد, Chadli Bendjedid), Alžīrijas prezidents (dzimis 1929.)
- 15. oktobris — Norodoms Seihanūks (នរោត្តម សីហនុ, Norodom Sihanouk), Kambodžas karalis (dzimis 1922.)
- 20. oktobris — Edvards Donels Tomass (E. Donnall Thomas), ASV ārsts (dzimis 1920.)
- 24. oktobris — Mārgarita Osborna (Margaret Osborne), ASV tenisiste (dzimusi 1918.)
Novembris
- 19. novembris — Boriss Strugackis (Борис Стругацкий), PSRS, Krievijas fantastikas rakstnieks (dzimis 1933.)
- 23. novembris — Lerijs Hagmans (Larry Hagman), ASV aktieris (dzimis 1931.)[116]
- 26. novembris — Džozefs Marijs (Joseph Murray), ASV plastiskais ķirurgs (dzimis 1919.)
- 30. novembris — Inders Kumars Gudžrals (Inder Kumar Gujral), Indijas politiķis (dzimis 1919.)
Decembris
- 1. decembris — Jadžudins Ahmeds (ইয়াজউদ্দিন আহম্মেদ, Iajuddin Ahmed), Bangladešas politiķis (dzimis 1931.)
- 5. decembris — Oskars Nīmeiers (Oscar Niemeyer), Brazīlijas arhitekts (dzimis 1907.)
- 11. decembris:
- Ravi Šankars (রবি শংকর, Ravi Shankar), Indijas mūziķis un komponists (dzimis 1920.)
- Gaļina Višņevska (Галина Павловна Вишневская), krievu operdziedātāja (dzimusi 1926.)
- 17. decembris — Denjels Inoue (井上 建, Dan Inouye), ASV politiķis (dzimis 1924.)
- 24. decembris — Čārlzs Dērnings (Charles Durning), amerikāņu aktieris (dzimis 1923. gadā)
- 27. decembris — Normens Švarckofs (Norman Schwarzkopf, Jr.), ASV ģenerālis (dzimis 1934.)
- 30. decembris — Rita Levi-Montalčīni (Rita Levi-Montalcini), Itālijas neiroloģe (dzimusi 1909.)
Remove ads
Atsauces
Kalendārs
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2012. gads |
Remove ads
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads