2013. gads
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
2013. gads (MMXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
- Šis raksts ir par 2013. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2013. gads Latvijā.
Remove ads
Notikumi
Janvāris
- 1. janvāris:
- pēc Jaunā gada sagaidīšanas Kotdivuāras pilsētā Abidžanā pūlis līdzi nāvei sabradājis vismaz 60 cilvēkus, vēl 200 tikuši ievainoti;[1]
- Pakistānas ziemeļrietumos nošauti septiņi labdarības organizācijas darbinieki;[2]
- Jaunā gada naktī Francijā aizdedzinātas 1193 automašīnas.[3]
- 3. janvāris — bumbas sprādzienā Sīrijas galvaspilsētā Damaskā bojā gājuši 11 cilvēki.[4]
- 5.—19. janvāris — Dienvidamerikā notika Dakāras rallijs 2013.
- 5. janvāris:
- 7. janvāris — Maltas prezidents Džordžs Abela atlaida parlamentu.
- 9. janvāris — Lībijas oficiālais nosaukums mainīts no Lielā Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija uz Lībijas Valsts.
- 10. janvāris — Zambijā aizliegtas lauvu un leopardu medības.[7]
- 11. janvāris — Mali izsludināts ārkārtas stāvoklis; Francijas spēki uzsāka operāciju Serval, lai atbrīvotu Mali ziemeļdaļu no nemierniekiem.
- 11.—12. janvāris— Čehijā notika prezidenta velēšanas, kurās par pirmo tautas ievēlēto prezidentu kļuva Milošs Zemans.
- 13. janvāris — starp Centrālāfrikas Republikas vadību un nemierniekiem noslēgta vienošanās par uguns pārtraukšanu.
- 17. janvāris — par Centrālāfrikas Republikas premjerministru iecelts Nikolass Tiangaje, kandidāts no nemiernieku puses.
- 18. janvāris — ASV karakuģis uzskrēja uz UNESCO sarakstā iekļauta koraļļu rifa pie Filipīnu krastiem.[8]
- 19. janvāris — Eiropas Savienībā sāka ieviest vienotā parauga autovadītāja apliecības.
- 20. janvāris:
- ASV notika 44. prezidenta Baraka Obamas inaugurācijas ceremonija;
- Brazīlijā notika apšaude sambas skolā, bojā gājuši 3 cilvēki.[9]
- 21. janvāris:
- 22. janvāris:
- Izraēlā notika Kneseta vēlēšanas, kurā vairākumu ieguva premjerministra Benjamina Netanjahu bloks;[10]
- ASV, Teksasas štata Harisā esošajā koledžas pilsētiņā notika apšaude, ievainoti vairāki cilvēki;[11]
- Francijā un Vācijā tika atzīmēta Elizejas līguma 50. gadadiena;[12]
- ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par stingrāku sankciju ieviešanu pret Ziemeļkoreju, kura 2012. gada decembrī ievadīja orbītā pavadoni, izmēģinot tālas darbības raķeti, tādējādi pārkāpjot vairākas ANO rezolūcijas.
- 23.—27. janvāris — Šveices kūrortpilsētā Davosā notika Pasaules Ekonomikas forums.
- 23. janvāris:
- Afganistanā kritis Polijas virsnieks;[13]
- Bolīvijā autobusa katastrofā gājuši bojā 25 cilvēki;[14]
- ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta atcēla aizliegumu sievietēm dienēt kaujas vienībās;[15]
- Jordanijā notika parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas;
- Katalonijas parlaments pieņēma suverenitātes deklarāciju, tādējādi izsakot vēlmi kļūt par neatkarīgu valsti.
- 24. janvāris — atbildot uz ANO rezolūciju, Ziemeļkoreja paziņoja, ka tās raķetes ar kodolieročiem var sasniegt ASV.
- 27. janvāris:
- 28. janvāris — Nīderlandes karaliene Beatrikse paziņoja par atteikšanos no troņa dēla Orānijas prinča Vilema Aleksandra labā, titulu maiņu nosakot 30. aprīlī.
- 31. janvāris — Meksikas naftas kompānijas Pemex galvenajā ēkā notika sprādziens, ko izraisīja gāzes uzkrāšanās; gāja bojā vismaz 32 cilvēki, 100 ievainoti.[19]
Februāris
- 1. februāris un 3. februāris — Lihtenšteinā notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Progresīvo Pilsoņu partija.
- 1. februāris — par ASV valsts sekretāru tika iecelts Džons Kerijs.
- 2. februāris — Zālamana salās notika 6,3 magnitūdas stipra zemestrīce.[20]
- 3. februāris — Kubā notika parlamenta vēlēšanas.
- 7. februāris — ar Eiropas nesējraķeti palaists Azerbaidžānas pirmais pavadonis Azerspace-1/AFRICASAT-1a.
- 9. februāris — Kolumbijā notika 7,0 magnitūdas stipra zemestrīce.[21]
- 10. februāris:
- pēc Ķīniešu kalendāra sākas Čūskas gads.
- Losandželosā tika pasniegtas Grammy balvas.[22]
- Tunisijas prezidenta Monsefa Marzuki sekulārā partija "Kongress par republiku" atstāja islāmistu vadīto valdību.[23]
- 12. februāris — Ziemeļkoreja veica trešo pazemes kodolizmēģinājumu.
- 15. februāris — virs Čeļabinskas Krievijā eksplodēja meteorīts, ar triecienvilni bojātas daudzas ēkas un ievainoti vairāk nekā 1500 cilvēku.
- 25. februāris — ar Indijas nesējraķeti palaisti Austrijas pirmie pavadoņi TUGSAT-1 un UniBRITE.
- 28. februāris:
- Benedikts XVI atkāpās no pāvesta amata, kas noticis pirmo reizi kopš 1415. gada.
- par Kipras prezidentu kļuva Nikoss Anastasids.
Marts
- 4. marts — par Kenijas prezidentu ievēlēts Uhuru Keniata.
- 8. marts:
- par Venecuēlas pagaidu prezidentu kļuva Nikolass Maduro pēc Ugo Čavesa nāves 5. martā;
- Ziemeļkoreja paziņoja, ka lauž visas vienošanās par neuzbrukšanu Dienvidkorejai, protestējot pret ANO rezolūciju un gaidāmajām Dienvidkorejas un ASV militārajām mācībām.
- 9. marts — Maltas parlamenta vēlēšanās leiboristu partija ieguva vairākumu.
- 10.—11. marts — Folklenda Salu iedzīvotāji referendumā nobalsoja par palikšanu Britu aizjūras teritorijas statusā.
- 11. marts — Dienvidkoreja un ASV sāka kopējas militārās mācības.
- 13. marts:
- par Romas pāvestu ievēlēts Horhe Mario Bergoljo no Argentīnas, pieņemot vārdu Francisks;
- Čīles Atakamas tuksnesī atklāta pasaulē lielākā astronomiskā observatorija ALMA.
- 14. marts — par Ķīnas prezidentu ievēlēts Sji Dzjiņpins.
- 20. marts — pret Dienvidkoreju veikts kiberuzbrukums.
- 24. marts — gāzts Centrālāfrikas Republikas prezidents Fransuā Bozizē pēc tam, kad nemiernieki ieņēma galvaspilsētu; par prezidentu pasludināts Mišels Džotodija.
- 27. marts — Ziemeļkoreja atvienoja "karsto" sakaru līniju ar Dienvidkoreju.
- 28. un 29. marts — Dienvidkoreju pārlidoja ASV bumbvedēji, kuri spējīgi nest kodolieročus.
- 30. marts — Ziemeļkoreja paziņoja par karastāvokli ar Dienvidkoreju.
Aprīlis
- 2. aprīlis — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Līgumu par ieroču tirdzniecību.
- 3. aprīlis — Ziemeļkoreja slēdza piekļuvi Kesonas rūpnieciskajam reģionam no Dienvidkorejas.
- 4. aprīlis — Ziemeļkoreja pārvietoja vidējas darbības raķetes uz austrumu krastu.
- 7. aprīlis — Melnkalnes prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents Filips Vujanovičs.
- 9. aprīlis:
- Ziemeļkoreja izveda savus strādniekus no Kesonas rūpnieciskā reģiona; ārzemju uzņēmumu darbinieki un tūristi tika aicināti evakuēties no valsts;
- Francijas Senāts nobalsoja par viendzimuma laulību legalizāciju.
- 14. aprīlis:
- Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Nikolass Maduro;
- Ziemeļkorejā izveidota Atomenerģijas ministrija.
- 15. aprīlis:
- Bostonas maratona laikā nogranda divi sprādzieni, kuros gāja bojā 3 cilvēki, 183 ievainoti;
- Ziemeļkoreja paziņoja, ka gatava miera sarunām, ja to atzīs par kodolvalsti.
- 19. aprīlis — Serbija parakstīja vienošanos par attiecību noregulēšanu ar Kosovu.
- 20. aprīlis:
- Sičuaņas provincē Ķīnā notika 7 magnitūdas stipra zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku, vairāk nekā 11 000 ievainoti;
- Džordžo Napolitāno kļuva par pirmo pārvēlēto Itālijas prezidentu.
- 21. aprīlis — Paragvajā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas; par prezidentu ievēlēts Orasio Kartess.
- 24. aprīlis — Bangladešas pilsētā Savarā sabruka ēka; bojā gāja 352 cilvēki, vairāk nekā 900 pazuda bez vēsts.
- 26. aprīlis:
- ar Ķīnas nesējraķeti palaists Ekvadoras pirmais pavadonis NEE-01 Pegaso;
- arestēts Bosnijas un Hercegovinas prezidents Živko Budimirs, apsūdzot viņu korupcijā.
- 27. aprīlis — Islandes parlamenta vēlēšanas uzvarēja kreiso koalīcija
- 30. aprīlis — Nīderlandes karaliene Beatrikse atkāpās no troņa par labu vecākajam dēlam Vilemam Aleksandram.
Maijs
- 5. maijs — Malaizijā notika vispārējās vēlēšanas, kurā vairākumu paturēja Nacionālā fronte.
- 7. maijs — ar Eiropas nesējraķeti palaists Igaunijas pirmais pavadonis ESTCube-1.
- 10. maijs:
- pabeigta One World Trade Center celtniecība Ņujorkā, sasniedzot 541 metru augstumu, kļūstot par augstāko celtni rietumu puslodē un trešo augstāko pasaulē;
- daļējs Saules aptumsums, bija redzams Austrālijā.[24]
- 11. maijs — parlamenta vēlēšanās Pakistānā uzvarēja Pakistānas musulmaņu līga.
- 12. maijs — pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās Bulgārijā vairākumu ieguva valdošā partija Pilsoņi par eiropeisku attīstību Bulgārijā (GERB).
- 31. maijs — Turcijā sākās protesti pret lielveikala būvi parkā Stambulā, kas turpmākajās dienās pārauga masu protestos pret premjerministru Redžepu Erdoganu.
Jūnijs
- 2. jūnijs — Ēģiptes konstitucionālā tiesa valsts konstitūciju atzina par nelikumīgu un atlaida parlamenta augšpalātu.
- 9. jūnijs — laikraksts The Guardian publiskoja ASV drošības dienestu veiktās iedzīvotāju masveida izsekošanas informācijas nopludinātāja Edvarda Snoudena vārdu.
- 11. jūnijs — par Nauru prezidentu ievēlēts Barons Divavesi Vaka.
- 14. jūnijs — par Irānas prezidentu ievēlēts Hasans Rouhani.
- 16. jūnijs — Kuveitas konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu atlaist parlamentu un sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
- 23. jūnijs — Albānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijā esošā sociālistiskā partija.
- 26. jūnijs:
- par Kataras emīru kļuva Tamīms bin Hameds al Tānī pēc tam, kad no troņa atteicās viņa tēvs Hameds bin Halīfa al Tānī;
- par Čehijas premjerministru kļuva Irži Rusnoks.
- 26. jūnijs — Mongolijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents Elbegdordžs Cahjagīns.
- 30. jūnijs — Ēģiptē sākās masu protesti pret prezidentu Muhammadu Mursī.
Jūlijs
- 1. jūlijs — Horvātija kļuva par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti.
- 3. jūlijs — valsts apvērsumā Ēģiptē varu pārņēma armija, arestēts prezidents Muhammads Mursī; par prezidenta amata izpildītāju iecelts Augstākās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansurs.
- 9. jūlijs — par Ēģiptes premjerministru iecelts Hazems Al Beblavi.[25]
- 13. jūlijs — Butānas parlamenta vēlēšanās vairākumu ieguva opozīcijas Tautas demokrātiskā partija.
- 18. jūlijs — ASV pilsēta Detroita pasludināja bankrotu.
- 21. jūlijs — Beļģijas karalis Alberts II atteicās no troņa par labu savam dēlam Filipam.[26]
- 22. jūlijs — Kembridžas hercogiene Katrīna dzemdēja dēlu, kurš tika nosaukts par Džordžu Aleksandru Luisu Vindzoru un kļuva par trešo pretendentu uz Apvienotās Karalistes karaļa troni pēc Prinča Čārlza un Prinča Viljama.[27][28]
- 24. jūlijs — Spānijā notika traģiska vilciena avārija, kurā gāja bojā 79 cilvēki.[29]
- 26. jūlijs — gāztā Ēģiptes prezidenta Muhammada Mursī atbalstītāju protesta akcijās gājuši bojā 80 cilvēki.
- 28. jūlijs:
- 29. jūlijs — Šveicē vilciena katastrofā gāja bojā vilciena mašīnists un ievainoti 35 cilvēki.[32]
- 30. jūlijs — Pakistānas prezidenta vēlēšanās ievēlēts Mamnuns Huseins.[33]
- 31. jūlijs — Zimbabves prezidenta vēlēšanās uzvarēja pašreizējais prezidents Roberts Mugabe.
Augusts
- 1. augusts:
- ASV izlūkdienestu informācijas nopludinātājam Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts pagaidu patvērums Krievijā;
- par Tuvalu premjerministru tika ievēlēts Enele Sopoaga.
- 11. augusts — Mali prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā visvairāk balsu ieguva Ibrahims Bubakars Keita.
- 14. augusts — protestos pret Ēģiptes prezidenta Muhammada Mursī gāšanu gāja bojā vismaz 420 cilvēki.
- 21. augusts — ar zarīna palīdzību tika bombardēta Sīrijas pilsēta Gota.
- 28. augusts — Čehijas prezidents Milošs Zemans paziņoja par parlamenta atlaišanu.
Septembris
- 3. septembris — paziņots, ka Microsoft iegādāsies Nokia mobilo telefonu biznesu.
- 7. septembris:
- Austrālijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas liberālā koalīcija;
- Maldīvijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēja Mohameds Našīds.
- 9. septembris — Norvēģijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Darba partija.
- 21. septembris — Somālijas al-Shabaab islāma kaujinieki iebruka Westgate iepirkšanās centrā Kenijas galvaspilsētā Nairobi, nogalinot vismaz 62 civiliedzīvotājus un vēl vairāk nekā 170 ievainojot.
- 22. septembris — Vācijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Kristīgo demokrātu koalīcija Angelas Merkeles vadībā.
- 29. septembris — Austrijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā sociāldemokrātu un Tautas partijas koalīcija.
Oktobris
- 1. oktobris — ASV pārtrauca darbu valdības iestādes, Pārstāvju palātai un Senātam nespējot vienoties par budžeta politiku.
- 16. oktobris — ASV Kongress panāca vienošanos par valsts parāda griestu paaugstināšanu, tādējādi atjaunojot valdības finansēšanu.
- 25. oktobris — Čehijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātiskā partija.
- 27. oktobris — Gruzijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Giorgi Margvelašvili.
- 29. oktobris — Eiropas Savienība pagarināja Baltkrievijai noteiktās sankcijas.[34]
- 30. oktobris — Kenijā pasažieru vilciena un autobusa sadursmē bojā gāja 11 cilvēki un 34 ievainoti.[35]
Novembris
- 1. novembris:
- Losandželosas lidostā apšaudē gāja bojā 3 cilvēki;[36]
- nogalināts Taliban Pakistānas atzara līderis Hakimulla Mehsuds.[37]
- 3. novembris:
- Kosovā notika pašvaldību vēlēšanas;
- daļā Pasaules bija novērojams gredzenveida Saules aptumsums.[38]
- 4. novembris — pie Taizemes nogrima prāmis, bojā gāja seši tūristi.[39]
- 5. novembris:
- palaista Indijas pirmā Marsa zonde Mars Orbiter Mission;
- Ņujorkas mēra vēlēšanās uzvarēja Bills de Blasio.[40]
- 7. novembris — taifūns "Haijans" Filipīnās izraisīja lielus postījumus, gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku.
- 9. novembris — Indonēzijā helikoptera avārijā gāja bojā 13 cilvēki.[41]
- 18. novembris — palaista NASA Marsa zonde MAVEN.
- 19. novembris — Nepālas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Nepālas kongress.
- 21. novembris — sabrūkot jumtam "Maxima" veikala ēkai Rīgā, Zolitūdē, bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti.
- 24. novembris — Irāna piekrita ierobežot tās kodolprogrammu, lai mīkstinātu starptautiskās sankcijas.
- 27. novembris — Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata.
Decembris
- 1. decembris:
- 14. decembris — Ķīnas zonde Chang'e 3 ar mobili Yutu nolaidās uz Mēness virsmas, kas bija pirmā mīkstā nolaišanās uz Mēness kopš 1976. gada.
- 20. decembris:
- kredītu aģentūra Standard & Poor's samazināja Eiropas Savienības ilgtermiņa kredītreitingu no AAA uz AA+;
- ar Ķīnas nesējraķeti palaists Bolīvijas pirmais pavadonis TKSAT-1 (Túpac Katari).
- 29. decembris — Volgogradas dzelzceļa stacijā uzspridzinājās terorists pašnāvnieks, nogalinot 18 un ievainojot 44 cilvēkus.
- 30. decembris — uzbrucējs pašnāvnieks Volgogradā uzspridzināja trolejbusu, nogalinot 16 un ievainojot 41 cilvēku.
Remove ads
Miruši
Janvāris
- 7. janvāris — Hjūels Hauzers (Huell Howser), amerikāņu televīzijas personība, aktieris, producents (dzimis 1945. gadā)
- 9. janvāris — Džeimss Bjūkenens (James Buchanan), amerikāņu ekonomists (dzimis 1919. gadā)
- 11. janvāris — Ārons Švarcs (Aaron Swartz), amerikāņu programmētājs, uzņēmējs, rakstnieks, interneta haktīvists (dzimis 1986. gadā)
Februāris
- 1. februāris — Eds Kočs (Ed Koch), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
- 18. februāris — Otfrīds Preislers (Otfried Preußler), vācu rakstnieks (dzimis 1923. gadā)
- 19. februāris — Roberts Ričardsons (Robert Richardson), ASV fiziķis (dzimis 1937. gadā)
- 28. februāris — Donalds Gleizers (Donald Glaser), ASV fiziķis, neirobiologs (dzimis 1926. gadā)
Marts
.jpg)
- 3. marts — Luiss Kubilja (Luis Cubilla), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
- 5. marts — Ugo Čavess (Hugo Chávez ), Venecuēlas prezidents (dzimis 1954. gadā)
- 10. marts — Liliana (Lilian), Zviedrijas princese (dzimusi 1915. gadā)
- 20. marts — Zillurs Rahmans (Zillur Rahman), Bangladešas prezidents (dzimis 1929. gadā)
- 21. marts — Pjetro Mennea (Pietro Mennea), itāliešu vieglatlēts (dzimis 1952. gadā)
- 23. marts — Boriss Berezovskis (Борис Березовский), Krievijas uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
- 28. marts — Ričards Grifitss (Richard Griffiths), britu aktieris (dzimis 1947. gadā)
Aprīlis
- 4. aprīlis — Rodžers Īberts (Roger Ebert), ASV žurnālists, kinokritiķis un scenārists (dzimis 1942. gadā)
- 8. aprīlis — Mārgarita Tečere (Margaret Thatcher), Apvienotās Karalistes politiķe, premjerministre (dzimusi 1925. gadā)
- 10. aprīlis — Roberts Edvardss (Sir Robert Edwards), britu fiziologs (dzimis 1925. gadā)
- 19. aprīlis — Fransuā Žakobs (François Jacob), Francijas biologs (dzimis 1920. gadā)
- 23. aprīlis — Muhameds Omārs (ملا محمد عمر مجاهد), afgāņu kaujinieks, Taliban līderis, Afganistānas Islāma Emirāta vadītājs (dzimis 1950—1962. gadā)
Maijs
- 4. maijs — Kristians de Djuvs (Christian de Duve), Beļģijas citologs un bioķīmiķis (dzimis 1917. gadā)
- 6. maijs — Džūlio Andreoti (Giulio Andreotti), Itālijas politiķis (dzimis 1919. gadā)
- 13. maijs — Kenets Volcs (Kenneth Waltz), ASV politikas zinātnieks (dzimis 1924. gadā)
- 17. maijs — Horhe Rafaels Videla (Jorge Rafael Videla), Argentīnas militārais darbinieks, valsts vadītājs (dzimis 1925. gadā)
Jūnijs
- 7. jūnijs — Pjērs Moruā (Pierre Mauroy), Francijas premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
- 11. jūnijs — Roberts Fogels (Robert Fogel), ASV ekonomikas vēsturnieks (dzimis 1926. gadā)
- 15. jūnijs — Kenets Vilsons (Kenneth Wilson), ASV fiziķis (dzimis 1936. gadā)
- 16. jūnijs — Otmārs Valters (Ottmar Walter), Vācijas futbolists (dzimis 1924. gadā)
- 19. jūnijs:
- Džeimss Gandolfīni (James Gandolfini), ASV aktieris (dzimis 1961. gadā)
- Ģula Horns (Gyula Horn), Horvātijas politiķis (dzimis 1932. gadā)
Jūlijs
- 2. jūlijs — Daglass Engelbarts (Douglas Engelbart), amerikāņu izgudrotājs (dzimis 1925. gadā)
- 12. jūlijs — Prans (Pran), indiešu aktieris (dzimis 1920. gadā)
- 13. jūlijs — Seidžs Stallone (Sage Stallone), amerikāņu aktieris (dzimis 1976. gadā)
Augusts
.jpg)
- 8. augusts — Kārena Bleka (Karen Black), ASV aktrise, scenāriste, dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1939. gadā)
- 21. augusts — Čārlzs Gordons Fulertons (Charles Gordon Fullerton), ASV kosmonauts (dzimis 1936. gadā)
- 25. augusts — Žilmars (Gilmar), Brazīlijas futbolists (dzimis 1930. gadā)
- 30. augusts — Šeimuss Hīnijs (Seamus Heaney), īru dzejnieks (dzimis 1939. gadā)
- 31. augusts — Deivids Frosts (David Frost), angļu žurnālists (dzimis 1939. gadā)
Septembris
- 2. septembris:
- Ronalds Kouzs (Ronald Coase), britu ekonomists (dzimis 1910. gadā)
- Frederiks Pols (Frederik Pohl), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1919. gadā)
- 5. septembris — Rohuss Mišs (Rochus Misch), vācu karavīrs, Hitlera miesassargs (dzimis 1917. gadā)
- 12. septembris:
- Rejs Dolbijs (Ray Dolby), ASV inženieris, uzņēmējs (dzimis 1933. gadā)
- Oto Zanders (Otto Sander), vācu aktieris (1941—2013)
- 18. septembris — Marsels Reihs-Ranickis (Marcel Reich-Ranicki), vācu kritiķis (dzimis 1920. gadā)
- 22. septembris — Deivids Hubels (David Hubel), Kanādas neirofiziologs (dzimis 1926. gadā)
Oktobris
- 4. oktobris — Vo Ngujens Zaps (Võ Nguyên Giáp), vjetnamiešu militārais un politiskais līderis (dzimis 1911. gadā)
- 9. oktobris — Vilfrīds Martenss (Wilfried Martens), Beļģijas politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 10. oktobris — Skots Kārpenters (Scott Carpenter), ASV kosmonauts (dzimis 1925. gadā)
- 11. oktobris — Ērihs Prībke (Erich Priebke), esesietis (dzimis 1913.)
- 27. oktobris — Lū Rīds (Lou Reed), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā)
- 28. oktobris — Tadeušs Mazoveckis (Tadeusz Mazowiecki), Polijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
Novembris
.jpg)
- 1. novembris — Hakimulla Mehsuds (حکیم الله محسود), Taliban Pakistānas līderis (dzimis 1979. gadā)
- 12. novembris — Aleksandrs Serebrovs (Александр Серебров), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1944. gadā)
- 17. novembris — Dorisa Lesinga (Doris May Lessing), britu rakstniece (dzimusi 1919. gadā)
- 19. novembris — Frederiks Sengers (Frederick Sanger), angļu bioķīmiķis (dzimis 1918. gadā)
- 27. novembris — Niltons Santušs (Nílton Santos), Brazīlijas futbolists (dzimis 1925. gadā)
- 30. novembris — Pols Volkers (Paul Walker), ASV kinoaktieris (dzimis 1973. gadā)
Decembris
- 2. decembris — Pedro Roča (Pedro Rocha), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā)
- 5. decembris — Nelsons Mandela (Nelson Mandela), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1918. gadā)
- 7. decembris — Jozefs Kovaļskis (Józef Kowalski), poļu kara veterāns un ilgzdzīvotājs (dzimis 1900. gadā)
- 12. decembris — Čans Sontheks (장성택), Ziemeļkorejas valsts un partijas darbinieks (dzimis 1946. gadā)
- 14. decembris — Pīters O'Tūls (Peter O'Toole), britu aktieris (dzimis 1932. gadā)
- 15. decembris — Džoana Fonteina (Joan Fontaine), ASV aktrise (dzimusi 1917. gadā)
- 18. decembris — Ronijs Bigss (Ronnie Biggs), britu noziedznieks (dzimis 1929. gadā)
- 23. decembris — Mihails Kalašņikovs (Михаил Калашников), PSRS un Krievijas ieroču konstruktors (dzimis 1919. gadā)
Remove ads
Nobela prēmijas
- Ekonomikā — Jūdžīns Fāma, Larss Hansens, Roberts Šillers
- Fizikā — Fransuā Anglērs, Pīters Higss
- Fizioloģijā vai medicīnā — Džeimss Rotmens, Rendijs Šekmens, Tomass Zidhofs
- Ķīmijā — Martins Karpluss, Mihaels Levits, Arjē Varšels
- Literatūrā — Alise Manro
- Miera veicināšanā — Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija
Skatīt arī
Atsauces
Kalendārs
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2013. gads |
Remove ads
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads