2020. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada notikumi Latvijā.
Remove ads
Valsts amatpersonas

Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli


|
|
Remove ads
Notikumi
Sākās COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā, kas 2020. gada rudenī pārauga otrajā saslimstības vilnī.
Janvāris
- 1. janvāris — darbību sāka vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojušies gāzes pārvades sistēmu operatori Latvijā (Conexus Baltic Grid), Igaunijā un Somijā
- 4. janvāris — Rīgas dome eksperimentālā kārtā pirmo reizi slēdza Tērbatas ielu autotransportam, posmā no Elizabetes ielas līdz Stabu ielai, paredzot to tikai gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm.[13]
Februāris
- 15. februāris — atjaunota kravas vilcienu kustība posmā Mažeiķi—Reņģe.
- 18. februāris — pasludināts tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā. Par vienīgo vainīgo atzīts būvinženieris Ivars Sergets.[14]
- 21. februāris — finanšu darījuma darba grupa (FATF) plenārsēdē Parīzē secinājusi, ka Latvija ir pirmā "Moneyval" dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas.[15]
Marts
- 1. marts — televīzijas kanālus Latvijas Neatkarīgā Televīzija un Kanāls 2 nomainīja TV3 Life un TV3 Mini.[16]
- 2. marts — apstiprināts pirmais SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā.[17]
- 12. marts — saistībā ar globālo COVID-19 pandēmiju visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta ārkārtējā situācija, slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi.[18]
- 21. marts — tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, piegādi veicot laikā no plkst.8 līdz 22.[19]
Aprīlis
- 7. aprīlis — ārkārtējā situācija visā valstī tika pagarināta līdz 12. maijam.[20]
Maijs
- 4. maijs:
- Tika atzīmēta Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanas 30. gadskārta.
- Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parādi bija plānots rīkot Daugavpilī. Tomēr, ņemot vērā valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa pagarināšanu un noteiktos ierobežojumus, 4. maijā Daugavpilī plānotā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku diena tika pārcelta uz 2021. gadu.
- 7. maijs — ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, ierobežojumi mīkstināti.[21]
Jūnijs
- 9. jūnijs:
- 15. jūnijs — tika uzsākta pandēmijas aizkavētā futbola Virslīgas sezona.[24]
- 16. jūnijs — Rīgā atklāja Aigara Bikšes skulptūru "Mediķi pasaulei", lai pateiktos mediķiem par darbu COVID-19 pandēmijas laikā.[25]
- 24. jūnijs — Eiropas Kosmosa aģentūras Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.[26]
Augusts
Septembris
- 29. septembris — oficiālā vizītē Latvijā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tā bija trešā Francijas prezidentu vizīte Latvijā divpusējā formātā pēc prezidenta Žaka Širaka oficiālā apmeklējuma 2001. gadā un Fransuā Miterāna apmeklējuma 1992. gadā.
Oktobris
- 2. oktobris — darbu sāka jaunais Rīgas domes sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Mārtiņš Staķis.
Novembris
- 17. novembris — uzsākta Rail Baltica Rīgas centrālā mezgla būvniecība.[29]
Decembris
- 4. decembris — daudzfunkcionālā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole Rīga tika atklāts pirmais ātrās ēdināšanas restorāns Burger King Latvijā.[30]
- 28. decembris — pirmie cilvēki Latvijā saņēma vakcīnu pret COVID-19.[31]
Remove ads
Paredzētie notikumi
- Bija plānots sākt būvēt Rīgas Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu no tirdzniecības centra "Domina Shopping" līdz Vietalvas ielai.[32]
Miruši

Janvāris
- 8. janvāris — Marts Kitajevs, scenogrāfs (dzimis 1925. gadā)
- 30. janvāris — Konstantīns Titovs, aktieris, teātra pedagogs (dzimis 1919. gadā)
Februāris
- 1. februāris:
- Aivars Berķis, mežsaimnieks, žurnālists un politiķis (dzimis 1936. gadā)[33]
- Leons Briedis, dzejnieks, atdzejotājs (dzimis 1949. gadā)[34]
- 9. februāris — Aloizs Vaznis, jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā)[35]
- 12. februāris — Aleksandrs Demčenko, kino režisors un operators (dzimis 1954. gadā)[36]
- 16. februāris — Ģirts Zeidenbergs, trimdas sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
Marts

- 7. marts — Gunārs Skriba, mežzinātnieks, Gaujas Nacionālā parka pirmais direktors (dzimis 1929. gadā)
- 10. marts — Jānis Kvēps, sporta ārsts (dzimis 1940. gadā)[37]
- 16. marts — Kaspars Lācis, sporta žurnālists (dzimis 1978. gadā)[38]
- 18. marts — Juta Strīķe, politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece (dzimusi 1970. gadā)[39]
- 28. marts — Mihails Kublinskis, teātra režisors (dzimis 1939. gadā)[40]
- 31. marts — Aleksejs Froļikovs, hokejists (dzimis 1957. gadā)[41]
Aprīlis



- 8. aprīlis — Miervaldis Derkusovs, gleznotājs (dzimis 1937. gadā)[42]
- 11. aprīlis:
- Rolands Tjarve, žurnālists un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1966. gadā)[43]
- Jurijs Petropavlovskis, politiķis (dzimis 1955. gadā)[44]
- 13. aprīlis — Daina Kārkliņa, pārtikas zinātniece un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore (dzimusi 1950. gadā)[45]
- 18. aprīlis — Visvaldis Lācis, publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis (dzimis 1924. gadā)[46]
- 21. aprīlis — Silvija Radzobe, teātra kritiķe (dzimusi 1950. gadā)[47]
- 24. aprīlis — Margita Mantiņa, teātra vēsturniece (dzimusi 1944. gadā)
- 29. aprīlis:
- Jānis Lūsis, vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)[48]
- Dace Skadiņa, aktrise un režisore (dzimusi 1941. gadā)
Maijs
- 2. maijs — Ināra Eglīte, dzejniece (dzimusi 1948. gadā)
- 10. maijs — Juris Lipsbergs, ornitologs (dzimis 1939. gadā)
- 13. maijs — Ivars Brīvers, ekonomists, augstskolas pasniedzējs un politiķis (dzimis 1957. gadā)
- 15. maijs — Alvis Mengots, kinooperators, producents (dzimis 1946. gadā)
- 19. maijs — Guntis Valujevs, tulkotājs (dzimis 1955. gadā)
- 26. maijs — Ilgonis Švika, aktieris (dzimis 1952. gadā)
Jūnijs
- 22. jūnijs — Voldemārs Krustiņš, žurnālists, redaktors, izdevējs (dzimis 1932. gadā)
- 28. jūnijs — Pēteris Butāns, komponists (dzimis 1942. gadā)
Jūlijs


- 1. jūlijs — Aleksejs Vidavskis, politiķis (dzimis 1943. gadā)
- 6. jūlijs — Juris Kronbergs, dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1946. gadā)
- 10. jūlijs — Agnis Štifts, ārsts (dzimis 1923. gadā)
- 12. jūlijs — Pauls Bankovskis, žurnālists un rakstnieks (dzimis 1973. gadā)
- 30. jūlijs — Ella Muižarāja, botāniķe (dzimusi 1921. gadā)
Augusts
- 6. augusts — Didzis Sedlenieks, žurnālists un rakstnieks (dzimis 1963. gadā)
- 9. augusts — Egons Zablovskis, fiziķis, LU docētājs, alpīnists, orientierists (dzimis 1926. gadā)[49]
- 10. augusts — Artūrs Snips, rakstnieks un publicists (dzimis 1949. gadā)
- 15. augusts — Mudīte Rāka, aktrise (dzimusi 1955. gadā)
- 29. augusts — Silvija Līce, kino un mākslas zinātniece, tulkotāja, pedagoģe (dzimusi 1940. gadā)
Septembris
- 16. septembris — Modris Tenisons, režisors, scenogrāfs, kustību mākslinieks, mākslinieks (dzimis 1945. gadā)
- 19. septembris — Pēteris Tabūns, žurnālists un politiķis (dzimis 1937. gadā)
- 20. septembris — Pāvels Rebenoks, advokāts (dzimis 1980. gadā)
- 24. septembris — Jānis Peniķis, politologs (dzimis 1933. gadā)
- 27. septembris — Valdis Rūja, dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
Oktobris
- 6. oktobris — Oļegs Karavajevs, futbolists (dzimis 1961. gadā)
- 14. oktobris — Vilnis Kaksis, skaņu inženieris (dzimis 1942. gadā)
- 27. oktobris — Laris Strunke, gleznotājs (dzimis 1931. gadā)
- 31. oktobris:
- Juris Ābols, komponists (dzimis 1950. gadā)
- Edmunds Cirvelis, disidents (dzimis 1925. gadā)
- Austra Skudra, aktrise, teātra zinātniece (dzimusi 1926. gadā)
Novembris
- 1. novembris — Pēteris Šogolovs, aktieris (dzimis 1955. gadā)
- 7. novembris — Leons Krivāns, aktieris (dzimis 1938. gadā)
- 11. novembris — Vladimirs Kaupužs, kultūras darbinieks (dzimis 1925. gadā)
- 12. novembris — Ivars Strautiņš, uzņēmējs (dzimis 1942. gadā)
- 16. novembris — Laimonis Laizāns, futbolists (dzimis 1945. gadā)
- 21. novembris — Renāte Lorence, stikla māksliniece, interjeriste (dzimusi 1959. gadā)
- 27. novembris — Dainis Liepiņš, riteņbraucējs (dzimis 1962. gadā)
Decembris
- 3. decembris — Ivars Bumbiers, arhitekts, mākslinieks (dzimis 1932. gadā)
- 4. decembris — Ģirts Pāže, klarnetists, koncertmeistars (dzimis 1947. gadā)
- 7. decembris:
- Rute Lediņa, tulkotāja (dzimusi 1929. gadā)
- Olafs Okonovs, kinorežisors (dzimis 1973. gadā)
- 20. decembris:
- Gvido Linga, mūziķis (dzimis 1969. gadā)
- Jānis Volkolākovs, sirds ķirurgs, profesors (dzimis 1931. gadā)
- 26. decembris — Aleksandrs Popovs, uzņēmējs (dzimis 1968. gadā)
- 28. decembris:
- Anatolijs Vanags, ādas plastikas mākslinieks, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
- Ivars Žvīgurs, basketbolists (dzimis 1951. gadā)
- 31. decembris — Pauls Aldiņš, infektologs (dzimis 1971. gadā)
Remove ads
Skatīt arī
Atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads