Latvijas demogrāfija

Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.

Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 2020. gads
Iedzīvotāju skaits	▼ 1 856 932 (2025)[1]
Dzimstība	8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)[2]
Mirstība	16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)[2]
Dzīves ilgums	76,1 gadi (2023)[3]
• vīrieši	71,7 gadi (2023)[3]
• sievietes	80,2 gadi (2023)[3]
Auglības līmenis	1,6 bērni uz sievieti (2023)[3]
Zīdaiņu mirstība	2,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem (2023)[3]
Neto migrācijas līmenis	11,7 migranti uz 1000 iedzīvotājiem (2022)[2]
Kopā	0,86 vīrieši uz sievieti (2022)[4]
Dzimšanas brīdī	1,06 vīrieši uz sievieti (2022)[4]
Zem 15 gadiem	1,06 vīrieši uz sievieti (2022)[4]
15–64 gadi	0,97 vīrieši uz sievieti (2022)[4]
65 un vecāki	0,50 vīrieši uz sievieti (2022)[4]
Vairākumtautība	Latvieši (63,7%) (2025)[1]
Mazākumtautības	krievi (23,4%), baltkrievi (2,9%), ukraiņi (2,8%), poļi (1,9%) (2025)[1]
Oficiālā	Latviešu
Izmantotās	Latviešu (62,0%), krievu (34,6%) (2022)[5]

Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā

Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs dabiskais pieaugums, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu,^[6] līdztekus tam notiek cittautiešu pakāpeniska pārtautošanās un latviešu īpatsvara palielināšanās.^[7]

Vēsture

13. gadsimta vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, bet pēc Livonijas krusta kariem iedzīvotāju skaits palielinājās un 16. gadsimta vidū Livonijas Konfederācija bija samērā blīvi apdzīvota zeme. 16.—17. gadsimta lielo karu rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka Edgara Dunsdorfa veiktajām aplēsēm 1700. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju (Kurzemes un Zemgales hercogistē 209 000, Zviedru Vidzemē 153 000, Latgalē 103 000).^[8] Milzīgus iedzīvotāju zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada Lielais mēris, kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Līdz 1800. gadam kopējais iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).^[9] Industrializācijas periodā 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas lielajās ostas un rūpniecības pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši vācbaltiešu vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.^[10]

Pirmais pasaules karš un lielas daļas Kurzemes guberņas iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Krieviju 1915. gadā radīja krasu iedzīvotāju skaita samazināšanos, Tautas skaitīšanu dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100.^[11] Kara izraisītais posts un slimības, kā arī bēgļu un kreisi orientēto latviešu palikšana Padomju Krievijā stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas 1918. gada 18. novembrī un Brīvības cīņu noslēguma latviešu skaits atkal strauji pieauga. 1939. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis gandrīz 2 miljonus (1 994 506). Otrais pasaules karš un neatkarīgas valsts zaudēšana izmainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopš 1939. gada beigām uz Vācijas okupētajiem Polijas apgabaliem izceļoja 66 000 vācbaltiešu. 1941. gada jūnija deportācijās uz PSRS austrumu apgabaliem deportēja vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. Nacistu okupācijas laikā 1941.—1943. gadā nogalināja vairāk nekā 70 tūkstošus Latvijas ebreju.^[12][13] 1944.—1945. gadā trimdā devās vairāk nekā 130 000 latviešu. Lēš, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.^[14]

Latviešu īpatsvaru samazināja arī atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas 1949. gadā (42 149 cilvēku). Toties līdz 1959. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no Padomju Savienības, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. 1980. gadu beigās latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52%.^[15] Pēc 1990. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.^[14]

Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā

• 1250 — ap 300 000
• 1550 — 404 000 (aplēse)^[16]
• 1700 — 465 000 (aplēse)^[17]
• 1750 — 498 000 (aplēse)^[18]
• 1781—1797 — 873 000 (aplēse)^[19]
• 1800 — 725 000^[18]
• 1860 — 1 225 000^[18]
• 1863 — 1 240 988
• 1897 — 1 929 387#
• 1900 — 2 008 000^[18]
• 1914 — 2 552 000
• 1920 — 1 596 131
• 1925 — 1 844 805
• 1930 — 1 900 045
• 1935 — 1 950 502#
• 1939 — 1 994 506
• 1940 — 1 951 200^[20]
• 1943 — 1 760 162
• 1950 — 1 943 146
• 1959 — 2 079 948#
• 1970 — 2 351 903#
• 1979 — 2 502 816#
• 1989 — 2 666 567#
• 1995 — 2 500 580
• 2000 — 2 377 383#
• 2002 — 2 320 956
• 2004 — 2 276 520
• 2006 — 2 227 874
• 2008 — 2 191 810
• 2010 — 2 120 504
• 2011 — 2 070 371#
• 2012 — 2 044 813
• 2013 — 2 023 825
• 2014 — 2 001 468
• 2015 — 1 986 096
• 2016 — 1 968 957
• 2017 — 1 950 116
• 2018 — 1 934 379
• 2019 — 1 919 968
• 2020 — 1 907 675
• 2021 — 1 893 223#
• 2022 — 1 875 757
• 2023 — 1 883 008†
• 2024 — 1 871 882
• 2025 — 1 856 932

^#Piezīmes: 1897., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000., 2011., un 2021. gadā — tautas skaitīšanas dati. ^†Piezīme: 2023. gada pieaugums bija Ukrainas kara bēgļu dēļ

Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība

Jau pirms Pirmā pasaules kara summārais dzimstības koeficients^[21] Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti jeb apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem dzimstība turpināja samazināties, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.—1935. gadā summārais dzimstības koeficients bija 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo Kārļa Ulmaņa valdība veica īpašus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem.

Pēc Otrā pasaules kara bija mērens dzimstības pieaugums, kam atkal sekoja dzimstības samazināšanās. 1960. gadu vidū summārais dzimstības koeficients (1,7) bija viens no viszemākajiem pasaulē. Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 1980. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0. Latviešiem šis rādītājs tajā laikā bija augstāks nekā vidējais citām tautībām.

Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos kopš 1988. gada dzimstības rādītāji samazinājās, no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients Latvijā samazinājās no 2,16 līdz 1,11 un bija viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. 2008. gadā jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm, esot vienam no viszemākajiem Eiropā. Zīdaiņu mirstības koeficients 1990. gados ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem 1997. gadā. Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā bija negatīvs. Kopā ar iedzīvotāju emigrāciju tas noveda pie Latvijas depopulācijas.^[22]

21. gadsimta sākumā dzimstības koeficients nedaudz palielinājās un 2014. gadā sasniedza 1,65. Zīdaiņu mirstība 2014. gadā samazinājās līdz 3,8 uz 1000 dzīvi dzimušo. Arī kopējā mirstība samazinājās, tomēr vēl 2014. gadā tā saglabājās relatīvi augsta — 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pēc ES statistikas departamenta Eurostat datiem Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei sasniedza 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un šis kopējā fertilitātes līmeņa pieaugums bija lielākais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū šajā laika posmā.^[23]

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu Gads Iedz. skaits (tūkstošos) Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums 1897—1903 - 59 516 39 730 19 786 1921—1925 - 40 370 27 009 13 361 1926—1930 - 39 063 27 884 11 179 1931—1935 - 35 343 26 855 8588 1936—1940 - 35 486 27 385 8101 1941 - 37 125 30 989 6136 1942[24] - 37 219 30 568 6651 1946 1636 30 544 32 266 -1722 1947 1787 34 832 32 435 2397 1948 1872 35 402 26 500 8902 1949 1886 35 671 25 640 10 031 1950 1887 33 137 24 250 8887 1951 1895 32 764 23 898 8866 1952 1906 32 278 22 680 9598 1953 1926 30 986 22 761 8225 1954 1953 33 202 22 500 10 702 1955 1981 32 968 21 330 11 638 1956 2018 32 590 20 339 12 251 1957 2054 33 714 21 087 12 627 1958 2073 35 068 20 910 14 158 1959 2092 35 028 22 601 12 427 1960 2121 35 468 21 314 14 154 1961 2153 35 993 21 759 14 234

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu Gads Iedz. skaits (tūkstošos) Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums 1962 2182 35 061 23 592 11 469 1963 2211 33 843 22 703 11 140 1964 2241 33 053 21 165 11 888 1965 2266 31 212 22 780 8432 1966 2283 31 974 23 350 8624 1967 2301 32 232 24 362 7870 1968 2324 32 693 25 104 7589 1969 2343 32 915 26 229 6686 1970 2359 34 333 26 546 7787 1971 2376 35 239 26 275 8964 1972 2396 35 007 27 296 7711 1973 2416 34 008 28 139 5869 1974 2437 34 920 28 143 6777 1975 2456 34 810 30 042 4768 1976 2470 34 644 30 373 4271 1977 2485 34 240 30 869 3371 1978 2498 34 258 31 261 2997 1979 2506 34 683 32 162 2521 1980 2512 35 534 32 100 3434 1981 2519 35 732 32 090 3642 1982 2531 37 477 31 234 6243 1983 2546 40 572 32 330 8242 1984 2562 40 847 33 406 7441 1985 2579 39 571 34 166 5405 1986 2600 41 960 31 328 10 632 1987 2627 42 135 32 150 9985 1988 2653 41 275 32 421 8854

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu Gads Iedz. skaits (tūkstošos) Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums 1989 2667 38 922 32 584 6338 1990 2663 37 918 34 812 3106 1991 2651 34 633 34 749 -116 1992 2614 31 569 35 420 -3851 1993 2563 26 759 39 197 -12 438 1994 2521 24 256 41 757 -17 501 1995 2485 21 595 38 931 -17 336 1996 2457 19 782 34 320 -14 538 1997 2433 18 830 33 533 -14 703 1998 2410 18 410 34 200 -15 790 1999 2390 19 396 32 844 -13 448 2000 2373 20 248 32 205 -11 957 2001 2355 19 664 32 991 -13 327 2002 2339 20 044 32 498 -12 454 2003 2325 21 006 32 437 -11 431 2004 2313 20 334 32 024 -11 690 2005 2301 21 497 32 777 -11 280 2006 2288 22 264 33 098 -10 834 2007 2276 23 273 33 042 -9769 2008 2192 23 948 31 006 -7 058 2009 2163 21 677 29 897 -8 220 2010 2121 19 219 30 040 -10 821 2011 2075 18 620 28 520 -9 900 2012 2045 19 520 28 820 -9 300 2013 2024 20 596 28 691 -8 095 2014 2001 21 746 28 466 -6 720 2015 1986 21 979 28 478 -6 499

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu Gads Iedz. skaits (tūkstošos)[25] Dzimušo skaits[26] Mirušo skaits[27] Dabiskais pieaugums 2016 1969 21 968 28 580 -6 612 2017 1950 20 828 28 757 -7 929 2018 1934 19 314 28 820 -9 506 2019 1920 18 786 27 719 -8 933 2020 1908 17 483 28 656 -11 173† 2021 1893 17 420 34 600 -17 180† 2022 1876 15 954 30 731 -14 777† 2023 1883 14 490 28 031 -13 541† 2024 1875 12 887 26 661 -13 774 2025 1857

† piezīme: COVID-19 pandēmijas dēļ

Etniskais sastāvs

Pēc postošajiem 16.—18. gadsimta kariem un Lielās mēra epidēmijas Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. 18. gadsimta beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. 19. gadsimta beigās Krievijas Impērijas pārkrievošanas politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20.—30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās Otrā pasaules kara laikā, jo kara laikā notika vācbaltiešu izceļošana, ebreju iznīcināšana un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no PSRS republikām samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar lielāko mazākumtautību iedzīvotāju relatīvi straujāku izceļošanu no Latvijas.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Latvijā 2025. gadā.[28]																			kopā 1 856 932   Latvieši   Krievi   Baltkrievi   Ukraiņi   Poļi   Lietuvieši   Romi (čigāni)   Ebreji   Igauņi   Cita un neizvēlēta
Tautība	Procenti	Iedz. skaits
Latvieši	63,7%	1 182 008
Krievi	23,4%	434 243
Baltkrievi	2,9%	53 207
Ukraiņi	2,8%	52 266
Poļi	1,9%	35 140
Lietuvieši	1,1%	19 809
Romi (čigāni)	0,2%	4812
Ebreji	0,2%	4168
Igauņi	0,1%	1366
Cita vai neizvēlēta	3,8%	69 913

Iedzīvotāju etniskās piederības pārmaiņas (1897—2011)

Latvijas iedzīvotāju etniskā piederība

Tautība	1897.		1914.*		1920.		1925.		1935.		1959.[29]		1970.		1979.		1989.		2000.		2011.[30]
	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%
Latvieši	1 318 617	68,3	1 620 000	63,5	1 161 404	72,8	1 354 126	73,4	1 472 612	75,5	1 297 881	62,0	1 341 805	56,8	1 344 105	53,7	1 387 757	52,0	1 370 703	57,7	1 285 136	62,1
Krievi	154 561	8,0	260 000	10,2	91 477	5,7	193 648	10,5	206 499	10,6	556 448	26,6	704 599	29,8	821 464	32,8	905 515	34,0	703 243	29,6	557 119	26,9
Baltkrievi	79 541	4,1	110 000	4,3	66 194	4,2	38 010	2,1	26 867	1,4	61 587	2,9	94 898	4,0	111 505	4,5	119 702	4,5	97 150	4,1	68 202	3,3
Ukraiņi	987	0,0	-	-	1040	0,1	512	0,0	1844	0,1	29 440	1,4	53 461	2,3	66 703	2,7	92 101	3,5	63 644	2,7	45 798	2,2
Poļi	65 088	3,4	112 500	4,4	52 244	3,3	51 143	2,8	48 949	2,5	59 774	2,9	63 045	2,7	62 690	2,5	60 416	2,3	59 505	2,5	44 772	2,2
Lietuvieši	26 026	1,3	57 500	2,3	25 538	1,6	23 192	1,3	22 913	1,2	32 383	1,6	40 589	1,7	37 818	1,5	34 630	1,3	33 430	1,4	24 479	1,2
Ebreji	122 700	6,3	175 000	6,9	79 368	5,0	95 675	5,2	93 479	4,8	36 592	1,8	36 680	1,6	28 331	1,1	22 897	0,9	10 385	0,4	6437	0,3
Čigāni	1942	0,1	2500	0,1	1023	0,1	2870	0,2	3839	0,2	4301	0,2	5427	0,2	6134	0,3	7044	0,3	8205	0,3	6489	0,3
Vācieši	137 312	7,1	155 000	6,1	58 097	3,6	70 964	3,8	62 144	3,2	1609	0,1	5413	0,2	3299	0,1	3783	0,1	3465	0,1	3042	0,1
Igauņi	17 991	0,9	25 000	1,0	8701	0,6	7893	0,4	7014	0,4	4610	0,2	4334	0,2	3681	0,2	3312	0,1	2652	0,1	2007	0,1
Lībieši	1341	0,1	1500	0,1	831	0,1	1268	0,1	944	0,0	185	0,0	48	0,0	107	0,0	135	0,0	180	0,0	250	0,0
Citi	4622	0,4	21 000	0,8	50 214	2,9	5504	0,3	3398	0,2	8648	0,4	13 828	0,6	16 979	0,7	29 275	1,1	24 824	1,1	26 640	1,3
Kopā	1 929 387		2 550 000		1 596 131		1 844 805		1 950 502		2 093 458		2 364 127		2 502 816		2 666 567		2 377 383		2 070 371

• Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas Impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu. Tautas skaitīšanā neiekļāva datus par iedzīvotāju migrāciju (Volgas vācieši uz Kurzemes guberņu, Kurzemes ebreji uz Jaunkrievijas guberņu, Baltkrievijas un Ukrainas ebreji uz Latgali).

• 
  Latviešu un lielākās Latvijā dzīvojošās mazākumtautības — krievu skaita izmaiņas no 1925. līdz 2009. gadam
• 
  Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā (2011—2023)

Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897—2011)

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem

Tautība	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011
kopējais iedzīvotāju skaits	1 929 387	1 596 131	1 844 805	1 900 045	1 950 502	2 093 458	2 364 127	2 502 816	2 666 567	2 377 383	2 070 371
latvieši	1 318 617	1 161 404	1 354 126	1 394 957	1 472 612	1 297 881	1 341 805	1 344 105	1 387 757	1 370 703	1 285 136
krievi	154 561	91 477	193 648	201 778	206 499	556 448	704 599	821 464	905 515	703 243	557 119
baltkrievi	79 541	66 194	38 010	36 029	26 867	61 587	94 898	111 505	119 702	97 150	68 202
ukraiņi	987	1 040	512	1 629	1 844	29 440	53 461	66 703	92 101	63 644	45 798
poļi	65 088	52 244	51 143	59 374	48 949	59 774	63 045	62 690	60 416	59 505	44 772
lietuvieši	26 026	25 538	23 192	25 885	22 913	32 383	40 589	37 818	34 630	33 430	24 479
ebreji	122 700	79 368	95 675	94 388	93 479	36 584	36 671	28 318	22 897	10 385	6437
čigāni	1942	1023	2870	3217	3839	4301	5427	6134	7044	8205	6489
vācieši	137 312	58 097	70 964	69 855	62 144	1609	5413	3299	3783	3465	3042
tatāri	1541	115	72	43	39	1811	2671	3764	4828	3168	2164
igauņi	17 991	8701	7893	7708	7014	4610	4334	3681	3312	2652	2007
armēņi	61	21	58	79	83	1060	1511	1913	3069	2644	2632
moldāvi	0	nez.	0	3	nez.	228	1591	1392	3223	1900	2284
azerbaidžāņi	0	0	0	0	0	324	558	954	2765	1700	1657
gruzīni	8	29	34	28	38	458	680	911	1378	1023	1129
čuvaši	159	nez.	1	0	1	432	736	988	1509	934	536
mordvieši	193	nez.	0	0	0	426	673	823	1 053	787	391
rumāņi	3	nez.	10	11	17	22	84	121	938	593	446
somi	305	131	161	166	118	441	484	446	463	510	415
bulgāri	17	nez.	7	6	9	85	191	231	420	386	367
osetīni	0	nez.	5	4	4	191	360	414	490	369	258
udmurti	80	nez.	nez.	nez.	0	95	202	318	471	335	191
karēļi	15	nez.	0	1	nez.	336	296	384	416	332	196
grieķi	15	~100	72	100	118	175	245	252	325	322	289
marieši	123	nez.	1	0	2	138	159	286	470	311	212
komieši	1	nez.	1	0	1	114	240	269	394	306	152
uzbeki	0	0	0	1	nez.	776	402	482	925	306	339
baškīri	30	nez.	nez.	nez.	2	115	270	476	629	304	215
ungāri	64	nez.	50	74	49	68	164	219	347	290	225
lezgīni	0	0	0	0	0	36	55	113	348	266	193
kazahi	6	0	0	0	0	143	523	447	1 044	258	241
korejieši	0	0	0	0	0	49	166	183	248	201	191
lībieši	+lietuv.	831	1238	962	944	185	48	107	135	177	250
amerikāņi	+angļi	nez.	69	47	39	nez.	0	1	1	165	251
čečeni	0	0	0	0	0	53	56	39	158	135	139
zviedri	201	313	451	324	292	nez.	12	7	23	127	217
angļi	371	151	497	462	319	8	10	8	5	116	242
gagauzi	+turki	0	0	0	0	0	70	44	140	112	73
čehi	168	~100	215	210	200	93	96	93	102	94	76
tadžiki	0	nez.	1	nez.	nez.	88	83	116	343	93	119
libānieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	88	38
avāri	0	0	0	0	0	20	61	52	121	73	51
dāņi	420	236	409	364	236	nez.	2	6	6	71	170
singāļi	0	0	0	0	0	0	0	0	0	61	nez.
jakuti	0	0	0	0	0	19	96	101	119	55	28
franči	413	160	214	211	182	28	25	24	13	51	113
ķīnieši	0	nez.	2	1	6	13	16	9	7	48	45
komi-permieši	1	0	0	0	0	4	33	77	70	47	37
turkmēņi	1	0	0	0	0	67	126	90	228	45	49
norvēģi	+dāņi	nez.	100	101	72	0	1	1	0	44	73
laki	0	0	0	0	0	14	11	25	45	42	37
slovāki	+slovāki	nez.	1	nez.	nez.	24	37	28	38	42	43
kubieši	0	0	0	0	0	0	0	9	9	41	32
abhāzi	0	0	0	0	0	11	46	26	90	39	25
afgāņi	0	nez.	2	nez.	0	0	1	2	9	39	26
kumiki	0	0	0	0	0	2	16	23	65	39	30
kabardieši	0	0	0	0	1	22	41	44	77	37	37
burjati	0	0	0	0	0	33	45	74	128	36	36
dargini	0	0	0	0	0	7	22	27	65	36	21
spāņi	8	nez.	5	9	14	28	43	36	43	36	79
inguši	0	0	0	0	0	10	24	10	39	35	nez.
serbi	20	nez.	7	17	5	+19	25	16	18	34	24
holandieši	28	nez.	81	98	63	nez.	13	17	11	31	64
itāļi	86	nez.	54	56	62	33	13	9	9	30	156
aguli	0	0	0	0	0	2	0	14	50	26	22
udini	0	0	0	0	0	0	8	6	15	26	20
horvāti	0	nez.	1	1	nez.	(+serbi)	5	6	8	24	16
tati	0	0	0	0	0	12	6	7	20	24	17
kirgīzi	0	0	0	0	0	44	31	109	189	23	52
arābi	0	nez.	7	nez.	nez.	1	3	24	22	21	36
čerkesi	15	0	0	4	nez.	17	26	31	34	21	15
kalmiki	0	nez.	1	1	nez.	11	24	22	43	21	34
turki	49	nez.	24	39	28	18	12	3	9	18	81
austrālieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	17	31
kanādieši	0	nez.	1	nez.	nez.	0	0	0	0	17	47
uiguri	0	0	0	0	0	12	11	12	19	16	12
bengāļi	0	0	0	0	0	0	0	0	0	15	nez.
karačaji	0	0	0	0	0	4	20	21	23	15	nez.
mongoļi	0	0	0	0	1	6	6	12	1	15	14
adigejieši	0	0	0	0	0	12	22	19	36	14	15
austrieši	0	0	0	0	0	nez.	9	3	5	14	37
sīrieši	0	0	0	1	0	0	0	0	0	14	16
balkāri	0	0	0	0	0	15	23	13	24	12	35
japāņi	0	nez.	6	15	21	15	6	4	3	12	35
asīrieši	0	0	0	1	2	22	24	15	20	11	15
īri	0	nez.	2	14	2	0	0	0	0	10	33
vepsi	4	0	0	0	0	17	16	9	5	10	nez.
vjetnamieši	0	0	0	0	0	0	15	1	7	10	21
peruāņi	0	0	0	0	0	0	0	0	0	8	nez.
abazi	0	0	0	0	0	0	2	22	13	7	nez.
altajieši	0	0	0	0	0	10	10	5	14	7	nez.
argentīnieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	7	nez.
flāmi	+holand.	0	0	1	nez.	0	0	0	0	7	nez.
hakasi	0	0	0	0	0	4	10	13	24	7	nez.
hanti	0	0	0	0	0	3	6	11	10	7	nez.
indieši	0	0	0	0	0	0	1	0	0	7	100
malajieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	7	12
šori	0	0	0	0	0	1	3	2	4	7	nez.
šveicieši	+vācieši	nez.	190	120	nez.	0	0	0	0	7	19
cahuri	0	0	0	0	0	0	0	0	0	6	nez.
irāņi	0	0	0	0	0	0	0	0	0	6	nez.
kurdi	0	0	0	0	0	4	9	10	11	6	nez.
skoti	0	nez.	0	3	nez.	0	0	0	0	6	11
tabasarani	0	0	0	0	0	0	2	7	24	6	10
brazīlieši	0	nez.	6	2	nez.	0	0	0	0	5	14
čīlieši	0	0	0	1	nez.	0	0	0	0	5	nez
evenki	0	0	0	0	0	0	1	7	10	5	nez.
Krimas tatāri	0	0	0	0	0	25	17	8	60	5	59
persieši	7	nez.	7	11	17	10	7	6	10	5	nez.
alžīrieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	4	nez.
beninieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	4	nez.
karaīmi	(60)	nez.	16	5	22	30	27	15	14	4	nez.
melnkalnieši	0	0	0	3	0	0	0	0	0	4	nez.
slovēņi	0	0	0	0	0	0	0	0	0	4	nez.
ēģiptieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	3	29
hindustāņi	0	0	0	0	0	0	0	0	0	3	nez.
irākieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	3	nez.
islandieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	3	20
ižori	0	0	0	0	0	1	0	3	4	3	nez.
jaunzēlandieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	3	nez.
krimčaki	0	0	0	0	0	3	4	10	5	3	nez.
nogaji	0	0	0	0	0	5	4	5	9	3	nez.
rutuli	0	0	0	0	0	0	1	2	6	3	nez.
urugvajieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	3	nez.
albāņi	0	0	0	0	0	4	4	1	5	nez.	30
karakalpaki	0	0	0	0	0	1	12	6	7	nez.	nez.
eveni	0	0	0	0	0	0	2	3	3	nez.	nez.
nanaji	0	0	0	0	0	0	2	5	2	nez.	nez.
aleuti	0	0	0	0	0	0	1	1	0	0	0
udigeji	0	0	0	0	0	1	1	1	1	nez.	nez.
tališi	0	0	0	0	0	1	0	0	4	nez.	nez.
beludži	0	0	0	0	0	1	0	0	1	nez.	10
dungani	0	0	0	0	0	0	0	13	3	nez.	nez.
sāmi	2	0	0	0	0	1	3	4	1	nez.	nez.
ņenci	1	0	0	0	0	1	5	4	9	nez.	nez.
čukči	0	0	0	0	0	1	2	0	3	nez.	12
mansi	0	0	0	0	0	0	3	0	3	nez.	nez.
dolgani	0	0	0	0	0	0	3	6	6	nez.	nez.
korjaki	0	0	0	0	0	2	1	2	2	nez.	nez.
kalnu ebreji	0	0	0	0	0	3	3	2	2	nez.	nez.
Vidusāzijas ebreji	0	0	0	0	0	2	1	1	0	nez.	nez.
tuvieši	0	0	0	0	0	1	14	5	11	nez.	nez.
Gruzijas ebreji	0	0	0	0	0	0	1	0	1	nez.	nez.
nivhi	0	0	0	0	0	0	2	0	0	nez.	nez.
tofi	0	0	0	0	0	0	1	0	0	0	0
portugāļi	+spāņi	nez.	1	nez.	nez.	nez	nez.	nez.	nez.	nez.	112
meksikāņi	0	0	nez.	2	nez.	0	nez.	nez.	nez.	nez.	31
negidali	0	0	0	0	0	0	1	0	0	nez.	nez.
keti	0	0	0	0	0	0	1	0	0	0	0
ulči	0	0	0	0	0	0	0	1	0	0	0
ekvadorieši	0	0	0	0	0	0	0	0	0	nez.	13
bolīvieši	0	0	1	3	nez.	0	0	0	nez.	nez.	nez.
etiopieši	0	0	0	1	nez.	0	0	0	nez.	nez.	nez.
beļģi	+franči	nez.	55	62	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.
cita tautība	1 teptjars	3829	0	0	nez.	130	117	79	36	36	276
nenoteikta	205	51 296	2542	1505	1079	83	+cita	1	689	5012	6914
nezināma	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	1 284

Īpatsvars

Salīdzinot Latvijas administratīvās teritorijas 2023. gadā, vislielākais latviešu īpatsvars bija Kuldīgas novadā un Talsu novadā (92,8 %), krievu — Daugavpilī (46,9 %), baltkrievu — Krāslavas novadā (14,2 %), poļu — Daugavpilī (12,8 %), lietuviešu — Saldus novadā (5,3 %), ukraiņu — Rīgā (4,9 %), romu (čigānu) — Ventspilī (1,4 %), ebreju — Jūrmalā (0,8 %), savukārt, igauņu — Alūksnes novadā (0,8 %).^[31]

Atsevišķu tautību īpatsvars procentos Latvijā 2023. gadā pilsētās^[31]

	Latvieši	Baltkrievi	Romi (čigāni)	Ebreji	Igauņi	Krievi	Lietuvieši	Poļi	Ukraiņi	Citas (neizvēlētas, nenorādītas)
LATVIJA	62,4	3,0	0,2	0,2	0,1	23,7	1,1	1,9	3,0	4,4
Rīga	46,6	3,5	0,1	0,5	0,1	34,3	0,8	1,7	4,9	7,3
Daugavpils	21,0	7,1	0,4	0,2	0,0	46,9	0,8	12,8	2,5	8,3
Jelgava	61,6	4,7	0,7	0,1	0,1	24,2	1,3	1,6	3,4	2,3
Jēkabpils	63,3	2,9	0,8	0,1	0,0	23,9	0,9	2,4	2,3	3,3
Jūrmala	51,8	3,5	0,5	0,8	0,1	32,1	0,8	1,5	3,0	6,0
Liepāja	59,6	2,9	0.,2	0,1	0,0	26,6	2,7	0,9	4,7	2,3
Ogre	73,4	2,7	0,1	0,1	0,1	17,2	0,7	1,3	1,9	2,7
Rēzekne	47,4	1,5	0,1	0,1	0,0	40,8	0,2	2,0	1,8	6,1
Valmiera	84,8	1,5	0,3	0,0	0,1	9,5	0,4	0,7	1,2	1,5
Ventspils	59,8	3,9	1,4	0,1	0,0	24,6	0,8	0,9	4,5	3,9

Valstiskā piederība

Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2024)[32] Valstiskā piederība Procenti Latvijas pilsoņi (1 613 838) ▼    86.20% Latvijas nepilsoņi (169 276) ▼    9.04% Ukrainas kara bēgļi (25 650) ▲    1.37% Ārvalstnieki (88 626) ▲    4.73% * Krievijas pilsoņi (35 924) ▼    1.92% * Ukrainas pilsoņi (neietverot kara bēgļus) (5662) ▼    0.30% * Lietuvas pilsoņi (3003) ▼    0.16% * Baltkrievijas pilsoņi (2700) ▲    0.14% * Indijas pilsoņi (2633) ▲    0.14% * Uzbekistānas pilsoņi (1871) ▲    0.10% * Igaunijas pilsoņi (663) ▲    0.04% * Šrilankas pilsoņi (502) ▲    0.03% * Vācijas pilsoņi (500) ▲    0.03% * Azerbaidžānas pilsoņi (458) ▲    0.02% * Izraēlas pilsoņi (423) ▲    0.02%

Pastāvīgo iedzīvotāju izcelsmes valsts

Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas valsts 2024. gada sākumā bija:^[33]

1 633 262	Latvija
97 627	Krievija
52 676	Ukraina
35 854	Baltkrievija
11 796	Lietuva
5 362	Kazahstāna
4 838	Apvienotā Karaliste
3 382	Uzbekistāna
2 701	Igaunija
2 629	Indija
2 329	Vācija
1 947	Azerbaidžāna
1 861	Moldova
1 342	Gruzija
1 105	Īrija
839	Tadžikistāna
770	Kirgizstāna
734	Armēnija
714	ASV
701	Polija
581	Norvēģija
533	Turkmenistāna
522	Šrilanka
475	Turcija
442	Itālija
416	Ķīna
391	Vjetnama
342	Francija
363	Zviedrija
277	Dānija
279	Spānija
252	Nīderlande
241	Afganistāna
202	Kanāda
198	Pakistāna
194	Somija
190	Ungārija
171	Beļģija
149	Čehija
138	Ēģipte
136	Austrālija
136	Izraēla
130	Šveice
121	Austrija
120	Bulgārija
119	Filipīnas
111	Kamerūna
102	Mongolija
98	Irāna
86	Sīrija
84	Brazīlija
78	Rumānija
69	Irāka
67	Portugāle
66	Grieķija
65	Islande
63	Kipra
59	Nepāla
59	Taizeme
57	Libāna
55	Kuba
55	Apvienotie Arābu Emirāti
52	Venecuēla
51	Korejas Republika
47	Bangladeša
44	Nigērija
44	Meksika
43	Slovākija
43	Maroka
42	Tunisija
37	Malta
35	Kolumbija
34	Dienvidāfrika
33	Japāna
30	Argentīna
27	Serbija
26	Alžīrija
24	Saūda Arābija
24	Senegāla
22	Albānija
20	Peru
20	Bosnija un Hercegovina
19	Ziemeļmaķedonija
17	Horvātija
17	Čīle
17	Kongo Demokrātiskā Republika
16	Taivāna
14	Slovēnija
14	Jaunzēlande
14	Singapūra
13	Gana
13	Indonēzija
13	Jordānija
11	Luksemburga
6	Nav zināms
216	Pārējās valstīs
1 871 882	KOPĀ

Pagaidu (īstermiņa) imigrācija

Ārvalstu studenti

Latvijas attīstības plāna ietvaros 2013. gadā Rīgas Tehniskā universitāte,^[34][35][36] Turība^[37] un citas augstskolas sāka piedalīties izstādēs un atvēra informācijas centrus Indijā, kā rezultātā Latvijā strauji pieauga indiešu studentu skaits.^{[38][39][40][41][42]}

2014. gadā Čennai atvēra Latvijas Augstākās izglītības centru, kuru dibināja RTU, Latvijas Universitāte, biznesa augstskola Turība, Liepājas Universitāte, Banku augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.^[43][44]

Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās (mācību gada sākumā)^[45]

Valsts	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	2021	2022	2023
Indija	164	429	714	1233	2070	2719	2152	1702	1754	2643
Uzbekistāna	625	874	1025	1116	1243	1717	1710	1397	1327	1211
Zviedrija	260	326	363	396	400	456	527	654	822	908
Vācija	841	976	902	1047	995	1011	1031	1001	880	761
Ukraina	196	233	242	252	372	557	791	915	1230	750
Šrilanka	30	62	80	123	196	295	349	319	422	629
Somija	113	135	169	229	264	317	402	450	483	487
Krievija	509	571	516	515	538	548	531	477	364	334
Turcija	145	145	42	76	56	78	105	177	240	319
Norvēģija	155	166	175	176	180	174	176	187	220	227
Kamerūna	6	4	8	8	10	15	58	213	154	121
Pakistāna	19	34	77	137	187	234	188	230	194	113
Lietuva	189	202	146	155	148	166	137	116	111	103
Kazahstāna	257	327	276	306	214	186	169	151	118	97
Baltkrievija	200	190	136	129	125	110	100	108	92	74

Kopš 2014. gada, samazinoties vietējo studentu skaitam, palielinās ārvalstu studentu skaits — to īpatsvars ir pieaudzis no 6% 2014. gadā līdz 14% 2023. gadā.^[45]

	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	2021	2022	2023
Ārvalstu studenti	5255	▲6465	▼6130	▲7564	▲8380	▲10148	▼10025	▼9810	▲10080	▲10425
Vietējie studenti	80 626	▼77817	▼76784	▼74038	▼71975	▼69260	▼68523	▼67566	▼65288	▼63592
Studentu kopskaits	85 881	▼84282	▼82914	▼81602	▼80355	▼79408	▼78548	▼77376	▼75368	▼74017

Ārvalstu darbaspēks

Līdz Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde visvairāk darba atļauju izsniedza ārvalstu darbaspēkam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. 2014. gadā darba atļaujas saņēma 1069 Ukrainas (33% no kopējā atļauju skaita) un 958 Baltkrievijas pilsoņi, bet 2018. gadā piešķirto darba atļauju skaits darba meklētājiem no Ukrainas sasniedza 5771, bet no Baltkrievijas — 1825.^[46]

Reliģija

Latvijas Tieslietu ministrijas ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2015. gadā minēts, ka 35 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 957 draudzes, 153 autonomās draudzes un 880 dievnami vai kulta celtnes. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1,517 miljoni. Pēc šī ziņojuma Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai bija 700 465 locekļi, Romas Katoļu baznīcai Latvijā — 415 440 locekļu,^[47] Latvijas pareizticīgajai baznīcai — 370 000 locekļi, Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai — 35 872 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 41 042 cilvēki, Latvijas Baptistu draudžu savienībai — 6888 locekļi, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā — 3935 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām — 3187 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm — 3175 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm — 3000 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm — 1717 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 1295 jaunapustuliskie kristieši, 972 mormoņi, 526 metodisti, 697 dievturi, 310 vācu luterāņi, 337 musulmaņi,^[48] 387 jūdaisti, 721 Jehovas liecinieks, 162 budisti, 145 krišnaīti, 100 reformāti, 61 anglikānis u.c. ticību pārstāvji.^[49]

Reliģisko organizāciju sniegto datu precizitāte ir tikusi apšaubīta, jo tie kopumā liecina par ārkārtīgi strauju reliģijām piederīgo skaita palielināšanos, kamēr dažādas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ticīgo skaits varētu būt vismaz uz pusi mazāks.^[50]

Ticības	1860	%	1897	%	1920	%	1925	%	1930	%	1935	%	2011	%
iedzīvotāju skaits	1 285 293	100.00	1 929 387	100.00	1 596 131	100.00	1 844 805	100.00	1 900 045	100.00	1 950 502	100.00	2 070 371	100.00
luterāņi	852 749	66.35	1 140 173	59.10	914 409	57.29	1 055 167	57.20	1 057 877	55.68	1 075 641	55.15	708 773	34.23
u.c.protestanti	+luterāņi	0.00	8949	0.46	9697	0.61	15 652	0.85	17 069	0.90	19 146	0.98	17 936	0.87
katoļi	236 384	18.39	390 106	20.22	375 227	23.51	416 769	22.59	450 210	23.69	476 963	24.45	~500 000	~24.15
pareizticīgie	114 358	8.90	166 240	8.62	138 803	8.70	167 538	9.08	169 625	8.93	174 389	8.94	370 000	17.87
vecticībnieki	40 503	3.15	79 709	4.13	73 310	4.59	89 239	4.84	96 802	5.09	107 195	5.50	34 517	1.67
u.c.kristieši	1	0.00	333	0.02	1153	0.07	166	0.01	297	0.02	136	0.01	11 614	0.56
jūdaisti	41 281	3.21	142 087	7.36	79 626	4.99	95 733	5.19	93 741	4.93	93 406	4.79	416	0.02
u.c.ticības	17	0.00	1790	0.09	199	0.01	175	0.01	255	0.01	136	0.01	1460	0.07
nezināmi	0	0.00	0	0.00	3707	0.23	4366	0.23	14 169	0.75	3490	0.17

Vecumstruktūra

Eurostat dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.^[51]

Vecumstruktūras aptuvenās izmaiņas Latvijā no 1920. līdz 2011. gadam

Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas procentos^[4][52][53]

Gads	Līdz darbspējas vecumam	Darbspējas vecumā	Virs darbspējas vecuma
1897	41,0	52,8	6,2
1920	38,3	52,9	8,6
1935	30,4	60,3	9,2
1943	29,1	60,6	10,3
1959	30.0	63,2	6,8
1970	23,1	56,2	20,7
1979	21,8	58,3	19,9
1990	22,8	56,5	20,7
1995	20,9	56,4	22,7
2000	18,0	58,9	23,1
2005	15,0	63,5	21,5
2010	14,2	64,7	21,1
2015	15,0	62,0	23,0
2020	16,0	60,9	23,1
2022	16,0	61,8	22,2

Urbanizācijas līmenis

Pēc aplēsēm un iedzīvotāju uzskaites datiem pilsētnieku īpatsvars Latvijā ir vairākkārt mainījies, strauji pieaugot līdz Pirmajam pasaules karam, stabilizējoties pēc 1920. gada zemes reformas 20%—35% robežās,^[54] tad atkal strauji pieaugot pēc Otrā pasaules kara Latvijas PSR zemes kolektivizācijas un industrializācijas laikā, beidzot stabilizējoties 69%—67% robežās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas:

	1800	1863	1897	1914	1920	1925	1930	1935	1941	1959	1970	1979	1989	1995	2000	2005	2011	2016	2021
Pilsētnieki, %	7,3	14,8	29,4	40,3	23,6	32,8	34,9	34,6	29,5	51,7	61,0	66,5	69,4	68,8	68,1	68,0	67,7	67,4	68,2

Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada

Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem — par 211,4 tūkstošiem migrācijas un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā Rumānija, Lietuva, Bulgārija, Igaunija un Ungārija, kas korelē ar relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju.^[55]

Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni.^[56] 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15—64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15—64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju dzīvildze pastāvīgi palielinās, tomēr saglabājas ievērojama starpība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu.^[57] Sakarā ar dzīvildzes starpību sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu mirstību:^[58]

Vidējā dzīvildze, gadi	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	2021	2022
Vīrieši	63,0	63,2	63,5	64,3	64,6	64,4	64,3	64,7	65,4	66,1	66,8	67,1	67,5	67,7	67,8	68,1	68,7	68,9	69,2	69,7	70,1	69,9	69,6
Sievietes	74,5	74,7	74,8	75,0	75,1	75,4	75,2	75,7	76,0	76,3	76,8	77,0	77,8	77,8	78,2	78,6	78,8	79,1	79,3	79,6	79,9	79,8	80,1
Kopējā	68,8	69,0	69,1	69,8	69,9	69,8	69,8	70,2	70,7	71,3	72,0	72,2	72,9	73,0	73,2	73,7	74,0	74,3	74,6	75,0	75,3	75,1	75,2

Mirstība, tūkstošos	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	2021	2022
Vīrieši	16,2	16,5	16,4	15,9	15,9	16,6	16,6	16,3	15,4	14,5	14,6	13,9	13,8	13,5	13,7	13,3	13,5	13,6	13,5	13,0	13,5	16,2	14,5
Sievietes	16,0	16,5	16,1	16,5	16,1	16,2	16,5	16,7	15,6	15,4	15,5	14,7	15,2	15,2	14,7	15,1	15,1	15,2	15,3	14,7	15,4	18,4	16,2
Kopējā	32,2	33,0	32,5	32,4	32,0	32,8	33,1	33,0	31,0	29,9	30,0	28,6	29,0	28,7	28,4	28,4	28,6	28,8	28,8	27,7	28,9	34,6	30,7

Migrācija

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un nepilsoņi).^[59] No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.^[60] No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties 2012. gada referendumā^[61]

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem līdz 2008. gada krīzes sākumam no Latvijas oficiāli reģistrēto izceļotāju skaits bija 15—25 tūkstoši gadā, tad strauji pieauga līdz gandrīz 40 tūkstošiem 2010. gadā, bet pēc krīzes pārvarēšanas atkal samazinājās līdz 15 tūkstošiem gadā:^[62]

Migrantu skaits, tūkstošos	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	2021	2022
Emigranti	22,9	24,5	15,8	15,6	20,2	17,6	17,0	15,5	27,0	38,2	39,6	30,3	25,2	22,6	19,0	20,1	20,6	17,7	15,8	14,6	12,0	13,0	16,7
Imigranti	6,5	5,4	6,6	4,1	4,8	6,7	8,2	7,5	4,7	3,7	4,0	10,2	13,3	8,3	10,4	9,5	8,3	9,9	10,9	11,2	8,8	12,7	38,7
Migrācijas saldo	-16,2	-19,2	-9,2	-11,6	-15,3	-10,9	-8,8	-7,9	-22,4	-34,5	-35,6	-20,1	-11,9	-14,3	-8,6	-10,6	-12,2	-7,8	-4,9	-3,4	-3,2	-0,3	22,0

Daļa no imigrantiem ir remigranti^[63]:

Remigrantu skaits	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	2021	2022
Remigranti	5648	6762	5617	5409	5455	4852	5114	4728	6954	9309
Latvijas pilsoņi	4774	5864	4974	4897	4780	4346	4578	4250	6210	8030
Latvijas nepilsoņi	617	719	482	379	525	367	327	367	577	887
Dzimuši Latvijā (nav Latvijas pilsoņi un Latvijas nepilsoņi)	257	179	161	133	150	139	209	111	167	392
Remigrantu īpatsvars (%) no visiem imigrantiem	68,1	65,2	59,3	64,8	55,0	44,5	45,6	53,5	54,8	24,0

Savukārt pēc ekonomista Mihaila Hazana aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz Lielbritāniju ir aizbraukuši 76—87 tūkstoši, uz Īriju 28—34 tūkstoši, uz Ziemeļvalstīm (galvenokārt uz Norvēģiju) 11—13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21—24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14—18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19—24 tūkstoši cilvēku.^[64] Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.—2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms 2008. gada krīzes tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.^[65]

Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā — 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.^[66] Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.^[67]

Atbilstoši Eurostat informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7).^[68]

Latvijas valstspiederīgo skaits ārpus Latvijas

Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2017. gadā lielākais reģistrēto Latvijas valstspiederīgo skaits bija šādās pasaules valstīs:^[69]

1.  Apvienotā Karaliste	62 607 (62 181 pilsoņi, 426 nepilsoņi)
2.  Īrija	19 054 (18 834 pilsoņi, 220 nepilsoņi)
3.  Vācija	15 299 (14 411 pilsoņi, 887 nepilsoņi)
4.  ASV	15 238 (14 515 pilsoņi, 723 nepilsoņi)
5.  Austrālija	5425 (5407 pilsoņi, 18 nepilsoņi)
6.  Kanāda	5011 (4920 pilsoņi, 91 nepilsoņi)
7.  Krievija	4572 (4034 pilsoņi, 538 nepilsoņi)
8.  Izraēla	3974 (3878 pilsoņi, 96 nepilsoņi)
9.  Zviedrija	3684 (3616 pilsoņi, 68 nepilsoņi)
10.  Norvēģija	2673 (2644 pilsoņi, 29 nepilsoņi)
11.  Francija	2578 (2315 pilsoņi, 263 nepilsoņi)
12.  Igaunija	2108 (2039 pilsoņi, 69 nepilsoņi)
13.  Spānija	1860 (1647 pilsoņi, 213 nepilsoņi)
14. Nīderlande	1742 (1688 pilsoņi, 54 nepilsoņi)
15.  Itālija	1732 (1592 pilsoņi, 140 nepilsoņi)
16.  Dānija	1581 (1520 pilsoņi, 61 nepilsoņi)
17.  Šveice	1253 (1193 pilsoņi, 60 nepilsoņi)
18.  Baltkrievija	1105 (876 pilsoņi, 229 nepilsoņi)
19.  Beļģija	1058 (1017 pilsoņi, 36 nepilsoņi)
20.  Somija	1057 (1007 pilsoņi, 50 nepilsoņi)
21.  Ukraina	786 (601 pilsoņi, 185 nepilsoņi)
KOPĀ	160 807 (155 965 pilsoņi, 4836 nepilsoņi)

2011. gada tautas skaitīšanas dati

Pamatraksts: 2011. gada tautas skaitīšana Latvijā

2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10. jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0—14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits Vidzemes reģionā samazinājies par 44,1%, Latgales reģionā par 41,7%, Kurzemes reģionā par 36,2% un Zemgales reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25—33% bijusi Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas, Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%.

No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%.

946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.^[70][71]