mitigo

See also: mitigó and mitigò

Catalan

Verb

mitigo

1. first-person singular present indicative of mitigar

Italian

Verb

mitigo

1. first-person singular present indicative of mitigare

Anagrams

• gomiti

Latin

Etymology

From mītis (“ripe, mature”) +‎ -igō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈmiː.tɪ.ɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈmiː.ti.ɡo]

Verb

mītigō (present infinitive mītigāre, perfect active mītigāvī, supine mītigātum); first conjugation

1. to make soft, ripe, or tender

   Synonyms: lēniō, dēlēniō, commītigō, levō, allevō, alleviō

   Antonyms: dūrō, obdūrō

2. to mitigate, make mild, tame, pacify

   Synonyms: domō, lēniō, mānsuēscō, mānsuētō, mānsuēfaciō, permulceō, sōpiō, sēdō, dēlēniō, plācō, restinguō, compōnō, commītigō, levō, ēlevō, allevō, alleviō, sileō, molliō

   Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, īnflammō, cieō, incendō

Conjugation

   Conjugation of mītigō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	mītigō		mītigās		mītigat		mītigāmus		mītigātis		mītigant
	imperfect	mītigābam		mītigābās		mītigābat		mītigābāmus		mītigābātis		mītigābant
	future	mītigābō		mītigābis		mītigābit		mītigābimus		mītigābitis		mītigābunt
	perfect	mītigāvī		mītigāvistī		mītigāvit		mītigāvimus		mītigāvistis		mītigāvērunt, mītigāvēre
	pluperfect	mītigāveram		mītigāverās		mītigāverat		mītigāverāmus		mītigāverātis		mītigāverant
	future perfect	mītigāverō		mītigāveris		mītigāverit		mītigāverimus		mītigāveritis		mītigāverint
passive	present	mītigor		mītigāris, mītigāre		mītigātur		mītigāmur		mītigāminī		mītigantur
	imperfect	mītigābar		mītigābāris, mītigābāre		mītigābātur		mītigābāmur		mītigābāminī		mītigābantur
	future	mītigābor		mītigāberis, mītigābere		mītigābitur		mītigābimur		mītigābiminī		mītigābuntur
	perfect	mītigātus + present active indicative of sum
	pluperfect	mītigātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	mītigātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	mītigem		mītigēs		mītiget		mītigēmus		mītigētis		mītigent
	imperfect	mītigārem		mītigārēs		mītigāret		mītigārēmus		mītigārētis		mītigārent
	perfect	mītigāverim		mītigāverīs		mītigāverit		mītigāverīmus		mītigāverītis		mītigāverint
	pluperfect	mītigāvissem		mītigāvissēs		mītigāvisset		mītigāvissēmus		mītigāvissētis		mītigāvissent
passive	present	mītiger		mītigēris, mītigēre		mītigētur		mītigēmur		mītigēminī		mītigentur
	imperfect	mītigārer		mītigārēris, mītigārēre		mītigārētur		mītigārēmur		mītigārēminī		mītigārentur
	perfect	mītigātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	mītigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		mītigā		—		—		mītigāte		—
	future	—		mītigātō		mītigātō		—		mītigātōte		mītigantō
passive	present	—		mītigāre		—		—		mītigāminī		—
	future	—		mītigātor		mītigātor		—		—		mītigantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		mītigāre			mītigārī			mītigāns			—
future		mītigātūrum esse			mītigātum īrī			mītigātūrus			mītigandus
perfect		mītigāvisse			mītigātum esse			—			mītigātus
future perfect		—			mītigātum fore			—			—
perfect potential		mītigātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		mītigandī		mītigandō		mītigandum		mītigandō		mītigātum		mītigātū

Derived terms

• commītigō
• mītigābiliter
• mītiganter
• mītigātiō
• mītigātīvus
• mītigātōrius

Related terms

• mītēscō
• mītificō
• mītificus
• mītis

Descendants

• → Catalan: mitigar
• → English: mitigate
• → Galician: mitigar
• → Italian: mitigare
• → Occitan: mitigar
• → Old French: mitiguer
  • French: mitiger
• → Portuguese: mitigar
• → Romanian: mitiga
• → Spanish: mitigar

References

• “mitigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “mitigo”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “mitigo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner; Henry William Auden (1894), Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
  • time will assuage his grief: dies dolorem mitigabit
    

Portuguese

Verb

mitigo

1. first-person singular present indicative of mitigar

Spanish

Verb

mitigo

1. first-person singular present indicative of mitigar